Tukšs Zoodārzs
Vakar jau pusdienas laikā man radās uzmācīga doma, ka sen nav būts Zoodārzā un ka baigi gribētos turp doties, taču iespējas tuvākajā laikā ir tikai darba dienās, bet kā noskaidroju, tad Zoo slēdzas jau 18:00...šķiet es nebiju vienīgā, kam šādas domas bija radušās, tāpēc tapa plāns...
Vispirms devāmies vienkārši pastaigāt pa Mežaparku. Tur nonākot uzmanību pievērsa velo-mašīnītes, kuras smagi cieta pēc mūsu apmeklējuma...
Taču ideja par Zoo tā arī nepazuda un ejot gar sētu ezera pusē pavērās ideāla iekļūšanas vieta...divi pakāpieni un ar lecienu bijām jau pie zvēriņiem, un nē mēs neiekritām sibīrijas vilku aplokā.
Tā kā tomēr mūs nomāca bažas par aizsturēšanu, devāmies pa taisno uz dienesta izeju, bet pa ceļam apskatījām dažādus ragainus zvērus, visādus putnus un garkājaino rudo lapsu...neredzējām nevienu kopēju vai sargu un mierīgi izsoļojām laukā pa atvērtiem vārtiem.
Tas bija patiešām labs piedzīvojums, kas sniedza arī jaunu skatu uz mūsu Rīgas Zoodārzu, jo tur nebija neviena brēcoša bērna, nekādu uzmācīgu tūristu - Zoo vienkārši bija tukšs, atskaitot zvēriņus un mūs.
Pietam es vēl piedzīvoju 'close incounter' ar balto pūci, nu tādu kāda ir Harry Potter filmās.
Kad mēs gājām garām tās būrim viena no pūcēm tupēja tieši pie restēm un ar paceltu asti ķērca uz mani, es vēl tai pietuvojos un ieskatījos spilgi oranži zeltītās acīs...vēl joprojām redzu šo aprīnojamo skatu, jo iepriekš neesmu nekad redzējusi, ka pūces tā uzvestos...interesanti, ko tā vēlējās man pateikt? Man aiz muguras atskanēja versija, ka tā grib ar mani pāroties, taču es domāju, ka šī hipotēze ir zemē metama.
Vispirms devāmies vienkārši pastaigāt pa Mežaparku. Tur nonākot uzmanību pievērsa velo-mašīnītes, kuras smagi cieta pēc mūsu apmeklējuma...
Taču ideja par Zoo tā arī nepazuda un ejot gar sētu ezera pusē pavērās ideāla iekļūšanas vieta...divi pakāpieni un ar lecienu bijām jau pie zvēriņiem, un nē mēs neiekritām sibīrijas vilku aplokā.
Tā kā tomēr mūs nomāca bažas par aizsturēšanu, devāmies pa taisno uz dienesta izeju, bet pa ceļam apskatījām dažādus ragainus zvērus, visādus putnus un garkājaino rudo lapsu...neredzējām nevienu kopēju vai sargu un mierīgi izsoļojām laukā pa atvērtiem vārtiem.
Tas bija patiešām labs piedzīvojums, kas sniedza arī jaunu skatu uz mūsu Rīgas Zoodārzu, jo tur nebija neviena brēcoša bērna, nekādu uzmācīgu tūristu - Zoo vienkārši bija tukšs, atskaitot zvēriņus un mūs.
Pietam es vēl piedzīvoju 'close incounter' ar balto pūci, nu tādu kāda ir Harry Potter filmās.
Kad mēs gājām garām tās būrim viena no pūcēm tupēja tieši pie restēm un ar paceltu asti ķērca uz mani, es vēl tai pietuvojos un ieskatījos spilgi oranži zeltītās acīs...vēl joprojām redzu šo aprīnojamo skatu, jo iepriekš neesmu nekad redzējusi, ka pūces tā uzvestos...interesanti, ko tā vēlējās man pateikt? Man aiz muguras atskanēja versija, ka tā grib ar mani pāroties, taču es domāju, ka šī hipotēze ir zemē metama.
