Axa

Kas var būt vienkāršāks par pastmarku iegādāšanos?

Acīmredzot ļoti daudz kas, jo, lai iegādātos darba vajadzībām 130 pastmarkas, man prasīja divas dienas un 3 pasta nodaļas!

Tuvojoties Ziemassvētkiem tā tik vien liekas, ka vecie cilvēki dodas uz Pastu, lai ietusētu, parunātu par saviem mazbērniem un iedzertu kādu tējas krūzīti no līdzi paņemtiem termosiem.
Normālam strādājošam cilvēkam nav fiziski iespējams izstāvēt tās rindas vienalga kādā dienas pusē tu ierodies.

Taču varu sniegt padomu cilvēkiem, kas vēlas iegādāties TIKAI pastmarkas, doties uz Saktas Pasta filiāli, kur otrajā stāvā ir atsevišķa kase tikai pastmarku iegādei ;)

Tas nav labi, ja darbā ir tik daudz darba, ka pusdienās neesmu jau bijusi vairāk nekā nedēļu, piekopjot maizīšu diētu...
Nav labi arī tas, ka uznāk migrēnas lēkme un tu zini, ka nevari šodien vienkārši palikt mājās. Jebkurā gadījumā taviem kolēģiem un sadarbības partneriem ir tavs mobīlais numurs un pat ja tu mēģini mājās gulēt viņi tev nemitīgi zvanīs.
Vēl jo vairāk nav labi, ka viens cits darbinieks tavā kolektīvā, tieši tādā pašā amatā un iespējams ar lielāku algu, gan nav tik ļoti noslogots un var patiešām kādu dienu nosačkot, aizlaižoties uz Vāciju...

Kaut kas visā šajā sistēmā nerullē :(

Mani aicināja pirms nedēļas šodien uz otrām darba pārunām Hansabankā...bet vakar pateica tikai ka vajadzēs vēl pildīt kaut kādus loģikas testus un uzdevumus saistītus ar darba prasībām...aš gandrīz kā skolā atkal būtu nonākusi kur visu nosaka testi ><
No vienas puses tīri sakarīgi ka darba ņēmējs liek pildīt testu lai novērtētu spējas, taču dzīve nav tests un patiesais izpildījums parasti nav izmērams ar šādu random testu. Šādi vari iekrist ja slikti izpildi bet patiesībā spēj veikt darbu vai arī labi izpildi un pēc tam nespēj īsti piepildīt darba devēja cerības.

Un vispār, ja nepieņems šeit - pārkvalificēšos uz teiksim maketētāju :P

Mūsu poliklīniku sistēma ir vienkārši briesmīga, ja gribi tikt pie 'sava' ārsta tieši tad kad 'esi' slims tev nākas darba dienas vidū pusotru stundu gaidīt bez pieraksta rindā.
Alternatīva ir pierakstīties 2 nedēļas uz priekšu paredzot kad tu 'varētu' būt slims vai aizejot kad jau viss ir pārgājis, iespējams ar letālām sekām.
Vismaz man izrakstīja tik daudz zāles ka vēl nākošai un iespējams aiznākošai saslimšanas reizei būs ko lietot ;)

Ko es esmu iemācījusies kā mārketing projektu vadītāja: #1 veiksmīgai reklāmai vajadzīga tikai viena lieta - skaistas jaunas meitenes eksotiskos pievilcīgos tērpos!
( GIRLS! )

Nākošajā Martā es būšu pilntiesīga bērna TANTE!
Šobrīd vēl esmu tante tikai embrionam zirņa lielumā :D

Migrēnas lēkme piektdien nebija kjūt, taču pēc tam kad biju riktīgi nogulējusi brīvdienas pārsvarā lasot, spēlējot WoWu un cepot maizītes un muffinus jutos tīri labi bezjēgā atpūtusies un šodien pat ir spars strādāt ;)

Jā un Aija tak šodien būs Rīgā!!!

Nebiju nekad iepriekš aizdomājusies ka mana māte ir histēriķe, bet liekas tur ir kaut kāda patiesība.
Nevarētu teikt, ka viņa pati krīt histērijā, taču viņa visnotaļ visur ievieš to un spēj pat mierīgākajos prātos iedvest bīles, nu tādu neaprakstāmu satraukumu, kuru ir grūti pēc tam kādu laiku izdzēst pat tad ja esi ar viņu runājies tikai dažas minūtes.

Varbūt patiešām es gūšu dvēseles mieru tikai tad, kad izvākšos no viņas mājas un viņa pārstās man konstanti zvanīt.

Vakar pienāca ar kurjerpastu mans DIPLOMS un šodien jau viņš atkal ceļos atpakaļ uz Holandi, kur iegūs sev jauku Apostilli nodrošinot tā legalitāti.
Vispār grūti pat noticēt cik liela ņemšanās ir ar dokumentu fomēšanu, legalizēšanu un apstiprināšanu - kāds no tā labums vispār? nu laikam jau vienīgi notāriem un valdībai, kas mēreni uzvārās par katru parakstu un zīmogu :P

Tā, vispirms domāju kur gan man strādāt kad atbraukšu no Amsterdamas, taču tagad ir jauna dilemma - kur gan man nestrādāt!
Jau otro dienu nāku uz Mediju Namu (kas nodarbojas ar Neatkarīgās, Rīgas Balss, Vakara ziņu utt. prese radīšanu) kā mārketinga projektu vadītāja, vēl līgumu neesmu parakstījusi, taču man vēl zvana no citas vietas kurā atteicu bet viņi grib tomēr mani vēlreiz redzēt lai piedāvātu labākus apstākļus reklāmas kompānijā Metro Leo Burnet (Inx tur agrāk strādāja) par tirgus pētījumu analītiķi. Tā kā šobrīd jāizšķiras par šiem diviem. Bet tas nav viss, Jāņos labi sadzēru ar Inxa jaunākās darba vietas bosu un kolēģiem, kas arī vēlas mani pieņemt savā pulkā sākot ar Septembri un kur es patiešā vēlētos strādāt vienīgi arī līdz tam brīdim jāpelna kaut kā alga.
Galu galā visa tā darba atrašanas padarīšana ir baigā putra...

Liminal and liminoid social activities that incorporate on one hand ritual play and on the other hand leisure play can be seen in role-playing games.
But now where does one end and the other begin???

Taken from Anthony Giddens "The Transformation of Intimacy: Sexuality, Love and Eroticism in Modern Societies":

Let me follow through further the therapeutic work of Susan Forward as she generalises her concerns with Nicki to offer a full-blown account of the conditions under which parents can prove 'toxic' for their children. What is a toxic parent? There is a well-known saying to the effect that however parents behave towards their children it will be wrong; no parent can discern all of a child's needs or adequately respond to them. Yet there are many parents who consistently treat their children in a manner that damages their sense of personal worth - and might cause them to engage in life-long battles with the memories and figures of their childhood. Toxic parents

tend to see rebellion or even individual differences as a personal attack. They defend themselves by reinforcing their child's dependence and helplessness. Instead of promoting healthy development, they unconsciously undermine it, often with the belief that they are acting in their child's best interest. They may use such phrases as 'it builds character' or 'she needs to learn right from wrong', but their arsenals of negativity really harm their child's self-esteem, sabotaging any budding independence...At the core of every formerly mistreated adult - even high achievers - is a little child who feels powerless and afraid.
(Giddens 1992: 105)

Ok, during the previous week I've reached a bookworm status!
Books: 12
Articles/Prints: 24

On sunday I managed to get through the main chapters of 5 books, now it's time to read some more articles...and let me tell you carrying around all these books is a good workout as well, though when I'm not running around the libraries I get the feeling that I'm starting to slowly grow to my bed where I read and type all my papers...and writing something in my blog is taking away precious time from my reading, so see ya peeps in a few weeks ;)

PS. for those who don't know yet, I'm leaving to go home on the 16th of December, so I'll be in Riga late the next day.