Axa

Yeah!
I got chocolate :)
It seems I'm not gonna starve today :D

Update:
Bāts, tā pat gribas lielu, sulīgu burgeri...mmmm...

This morning I was feeling adventurous and got this idea in my head that my job should somehow also be an adventure to keep me stimulated.
Maybe that's what's lacking for me so far - a job that I can envision as a quest!
Sure you probably will say, hey you can do that with any job, and to some extent I guess you can.

But right now I'm still on a mission to find THE HOLY GRAIL!

Or I might just be off my rocker and stumbling around in the mist from one job to another - but here I go again :P
Tomorrow a new day, a new job interview :D

A taste of Cinamon?

Liekas manā degunā būs iemitinājušies kādi dīvaini gnomi, kas šobrīd tur nemitīgi ceļ dambjus, lai nosprostotu manu elpošanu.

Anybody got nose-gnome repelant?

Kaut kā pēdējo dienu laikā satiekot random cilvēkus, nu kas nav īsti tuvi man cilvēki, bet vienkārši paziņas mani nomāc briesmīgais jautājums:
"Kā tev iet?"

Kāda vispār jēga no šī jautājuma, ja tu zini, ka tā pat tev neviens patiesību vai detaļas nestāstīs par savu dzīvi, kad tu taisies ar šo cilvēku pārmīt tikai dažus vārdus un patiesībā nemaz negribi dzirdēt, kas viņam ir sakāms par dažnedažādām problēmām.

Bet brīžos, kad patiesībām varbūt nav nemaz tik labi ir grūti pat atbildēt:
"Labi :)"

Kaut gan drīzāk tev gribētos pateikt ko tādu:
"Oh, nu kaut kā man šobrīd neiet. Apsveru kļūt par bezdarbnieku un padzīvot mājās pāris mēnešus, lai atbrīvotos no ceturtdaļas mūža krīzes un depresijas par attiecībām ar māti un draugu. Vienīgi šādu atpūtu nevaru sev atļauties, jo bez 600Ls mēnesī es visticamāk jau atrastos uz ielas vai drīzāk atpakaļ vecāku mājā, kur padarītu sev galu jau pirmo dienu laikā."

vai arī vēl savādāk:
"Oh, ziniet man ir riktīgi apnicis darbs ofisā sēžot nemitīgi pie monitora ar skaitļu virtenēm. Tāpēc esmu iesūtījusi savu CV intīmo preču veikalu tīklam cerībā ka viņi pieņems mani darbā par pārdevēju. Varbūt tad arī šajā hiperseksuālajā vidē spēšu kaut kā salāpīt savu traumēto libido."

nu bet var jau vēl vienkāršāk:
"Dzīve ir sūdaina bedre, kurā paši mēs diršam! Bet nu domāsim pozitīvi, no laba mēslojuma var izaugt arī lauri."

Kaut kā pēc laivu brauciena man ir iestājusies tāda konstanta un vājprātīga ēstgriba.
Pirms brīža biju pusdienās, riktīgi jauki paēdu kartupelīšus ar strogonovu un salātiņiem.
Tad atnācu uz biroju un notiesāju siera bulciņu.
Bet vai man ar to ir gana?
Nē!
Tagad vēl ciešos, lai nenolīstu virtuvē un tur nepagatavotu sev maizītes...

Piektdien bija man smaga saruna ar māti...nu drīzāk bija viņas monologs, kur es brīžiem mēģināju atvērt savu muti, taču pārsvarā vienīgais, kas man nāca laukā pa muti bija 'nē'.
Jebkurā gadījuma viņa mani ieveda nelielā depresijā un smagā dzīves situācijas novērtēšanā - rezultāts tomēr noteikti nebija viņas iecerētais, jo es esmu tikai stiprinājusi pārliecību sevī un tikai speršos uz priekšu ar lielāku gandarījumu.
Taču, ņemot vērā, ka ar savu māti nekad neesmu varējusi runāt un arī liekas nekad nespēšu, ja vien viņa brīnumainā veidā nemainīs savu diktatorisko manieri - nolēmu viņai uzrakstīt garu vēstuli, kur izklāstu visu, ko domāju un mēģinu noteikt kaut kādas robežas attiecībā uz to, kas man ir pieņemams no viņas puses.

Protams iesniedzot šodien viņai rokās izdrukāto vēstuli, vienīgā frāze (pildīta ar visiem atbilstošie zemtekstiem) saņēmu bija: "A runāt ko tu nemāki?!"

Redzēsim, kāds būs rezultāts.
Es esmu pilna optimisma, ka iespējams varbūt mana māte uztvers kaut kripaciņu no visa, ko mēģinu viņai izteikt vēstulē, taču zinot ka tā ir mana māte, visticamāk viņa vienkārši apvainosies un turpinās uzskatīt, ka viņas viedoklis ir vienīgais pareizais un viņai ir tiesības arī noteikt līdz sava mūža galam kā man būtu jādzīvo...

Jebkurā gadījumā pastāv divas iespējas: vai nu viņa kaut cik paliks pielaidīgāka; vai arī nolems ka es viņas miesīgais bērns esmu viņu nodevusi un vairs vispār negribēs ar mani tikties.
Pirmais būtu patīkamāks atrisinājums, bet nu nāvīgi nepārdzīvošu arī ja būs otrais.

Anyway, wish me luck!

Ir pagaajis tikai gads, kopsh vairs neko nemaacos un tagad juuto shii faktora sekas.
Nespeeju pat izlasiit vienu nodalju metodologjijas graamataa, ko man iedeva jaunajaa darbaa, nemiegot ciet!
Kaa arii biezhi vien ir vajadziigs vairaakas reizes paarlasiit un pat pierakstiit vai ie-googlot infu, lai vispaar apjeegtu par ko iet runa.
Bet tachu teoreetiski man visu sho savaa zinjaa vajadzeetu zinaat, nu vismaz kaut kaadaa liimenii no bakalaura studijaam >.<

--- Feeling lame in the membrane, feeling lame in the brain ---

Iespējams kaut kas organismā pietrūkst vai ir par daudz, bet kaut kā kopš vakardienas velk visu laiku uz raudienu un vispārīgu emocionālo izvirdumu...

Ak dievs, ir gūrši jau visu dienu darbā tik vien to darīt kā lasīt un rakstīt e-pastus, bet kad atveru savu personīgo un ieraugu tur kādus 10 neatbildētus e-pastus jau galīgi gribas mesties laukā pa logu...

Why is communication so fucking important!!!
Almost makes me feel like running away and crawling into a small hole with no internet.

Gadās tādas dienas, ka vienkārši vēmiens nāk no sava darba un darbavietas...
F****** a*******!!!

Protams šodien ir Valentīna diena un gandrīz vai ir pienākums visiem samīļot vienam otru un darīt dažādas romantiskas lietiņas.

Savā ziņā esmu vienmēr bijusi skeptiķe ja runa iet par mīlestību, protams tā man ir un esmu to apdzejojusi neskaitāmas reizes, bet tīri teorētiski arī spriedusi par šīm lietām.

Man negribas sacerēt neko jaunu un jau ļoti ilgi neesmu to darījusi, tāpēc padalīšos ar nelielu retrospekciju šajā tēmā manos agrākajos darbos.

Vispirms nedaudz filozofijas par tēmu, kas mani pārņēma vēl 2004. gada oktobrī:

( garšsssss teksts )

Vakar kontā iekrita alga par Janvāri...tā izrādījās nedaudz mazāka nekā cerēju...
Vēl nācās izdarīt šādus tādus pārskaitījumus, viens neieplānots, un VOILA man kontā ir atlikuši 44.92Ls ar ko izdzīvot vēl 4 nedēļas līdz nākošai algai...

Nedaudz sireāla sajūta...

PS. somiņa ar portatīvo ir laimīgi atgriezusies pie mums, vismaz par to ir reāls prieks :)

Ai cik patīkami paliek ap sirdi, kad noskan kontā iekritušās naudas īsziņas atnākšana :)))

Beidzot var turpināties remonts!
Viva linolejs!!!