Axa

Ir briesmīgi, ja norīta jāceļas un jāiet uz darbu, bet vienīgais ko gribas ir ielīst gultā, satīties segās un apkampt ko mīļu un pūkaini siltu...

Sigh, hate being even mildly sick :P

Ek, šodien kaut kāda radošā sanāksme kur vajadzēs sniegt kaut kādus priekšlikumus par avīzes attīstību a vot aizmirsu vakar ko izdomāt un mūza vispār nenāca, vismaz ne par šo tēmu, liekas viņai nospļauties par NRA.
Vienkārši šodien nav garīgais, vakar bija tīri normāls, bet šodien kaut kā vēmiens nāk no apziņas ka vajadzēs vispār domāt un runāt, varētu paslēpties kādā alā un nelīst laukā pāris gadus...

Somebody please give me a mental shock!!!

Random people running through the park, walking or just sitting in the sun.
Random people with nothing in common.
They stopped and stood and watched.
They were joined in warmness and smiled at each other.

Why?
Because a duck mother was crossing their path with six ducklings.

There is just something about children, puppies, kittens, piglets and, yes, ducklings as well.
Their cuteness just makes us stop and smile and feel that the world is sweet and there is something worth living.
Maybe we hope that this cuteness will stay and make us repent all our sins.
In such moments love really is in the air even between strangers.

It's raining.
Again.

If there is no true gender, then are we all just monkeys in dresses or suits?

pavadīju rītu pārlasot vecos cibas ierakstus sākot no Aprīļa līdz Septembrim un vēl dažus relatīvus rakstus...ir labi brīžiem atskatīties uz saviem piedzīvojumiem...tāpēc labi noder dienasgrāmatas un blogi...I've come a long way to get here...

Pamodos jau kaut kad pēc 5 un ap 6 secināju, ka tomēr vairs nespēšu aizmigt un var celties un nodarboties ar huiņu :P
Secinājums: nedot Axai dzert tik daudz melnās tējas un Pepsi vēlu vakarā.

PS. skumstu pēc community un gribu mājās

Novērojums: no zāles man nāk nāvīgs miegs.
Secinājums: ja gribu iet dejot uz klubu, tad pīpēt zāli pirms tam aizliegts.
Novērojums: no zāles gribas riktīgi ēst, tā ka pat ja pirms tam apēdu 2 hamburgerus, tad pēc tās pīpēšanas apēdu vēl puspicu.
Secinājums: pirms zāles pīpēšanas neēst, jo tā pat pēc tam apēdīšu visu, kas būs pa rokai.

Bet nu neskatoties uz visu šo, mēs vakar atradām nenormāli jauku Coffee Shop. Es tur labprāt vēl kādu reizi pasēdētu, nevis īsti lai pīpētu zāli, bet vienkārši lai padzertu tēju, jo tur dekors bija burvīgs ar jaukiem Budas sienas gleznojumiem, flīžu galdiņiem, austrumu laternām, idiešu figūrām un chillout mūziku. Tēju izvēle arī nebija peļama.

Cik stulbi gan kad esi ieguvis sausās brokastis kuras neesi ēdis un esi kārojis kādus 15 gadus, priecīgi ieliekot tīrā baltā bļodiņā un svinīgi izvelkot piena paku un lejot pienu pār multi-krāsainām pārslām tev no pakas krīt laukā kunkuļi...

WHY!
What have I done to deserve this penance!
Oh, lord how have I sinned?!

Beigās nākas pusi pārslu izsviest miskastē un otru pusi grauzt sausu...un tikmēr nolādēt holandiešu piena industriju, kura uz pakas raksta, ka derīgs līdz 29.09., bet patiesībā gaida ka tu sapratīsi, ka piens saskābst jau 2 dienas iepriekš...

Mana istaba tagad ir sakārtotāka kā jebkad, taču tas viss tikai tāpēc, ka jau pēc 4 nedēļām braucu prom...
Tagad paliek atdot noteiktas mantas noteiktiem cilvēkiem. Satikties ar dažiem sen neredzētiem. Beidzot aizrakstīt visas iekrājušās vēstules. Jā, un vēl padomāt par Uvaisu...
Nākošnedēļ gan būs viena liela vārtīšanās pa gultu ;)

Šodien brauc prom mūsu ģimenes draugi no Jaunzēlandes, kas izrādījās baigi krutie cilvji ar tīri jaukiem sīčiem.
Taču viņi nemitīgi mani kaitināja ar saviem ielūgumiem braukt ciemos pie viņiem, pat neapzinoties, ka Jaunzēlande patiešām ir tā vieta, kur visvairāk par visu vēlos nokļūt savas dzīves laikā.
Laikam jau nāksies kaut kad saņemties un patiešām aizbraukt līdz turienei.
Pat sēžot un spriežot par šīm lietām mums te radās plāns ar stopiem aizbraukt līdz Jaunzēlandei! Varētu būt ļoti episks pasākums par kuru moš varētu uzņemt arī filmu ;)
Who knows...varbūt tā arī darīsim pēc kāda gada vai diviem :D

Šodien ir svelme...un ar šo svelmi arī viss beigsies...4 dzīves gadi pavadīti ierokoties zinātniskos tekstos un drukājot kopsavilkumus, referātus un esejas...par ieguldīto laiku un naudu vienīgi saņemšu papīrīti...daudz svarīgāk laikam tomēr ir pašas gandarījums un novērtējums no malas...jā, beigas...iepriekšējās dzīves nāve...taču tad sāksies kas jauns...iestāsies jaunā dzīve tieši ar garāko gada dienu un īsāko nakti...

Vakar beidzot bija patiesā vasaras garša - pludmale, baltas smiltiņas, silta jūra, ķirši, saulīte, iedeguši džeki, kas spēlē volejbolu, basas kājas, piebāzti vilcieni un vēls vakars ar košu pilnmēnesi (kuru es beigās ieraudzīju ejot mājās starp mākoņiem).
Eh, ja katra diena tā beigtos, tad es būtu mūžīgi apmierināta :)
Vienīgi šorīt bija riktīgi grūti piecelties :P