Axa

Of angels and demons we pray

For our wings were taken away

In this world we all must stay

Fallen into missery we slay

 

Eh, vakar bija tik labs individuālais pasākums mājās. Pēc ilgiem laikiem atkal bija treniņš pēc kura izjutu kā parasti fizisko eiforiju. Lai atvieglotu sāpošos muskuļus iegāju vannā, kur beigās gandrīz jau aizmigu, tāpēc ilgi vairs neko nedomāju un likos jau savā mīkstajā gultiņā pusē vienpadsmitos.
Šorīt tāda sajūta, ka būtu gulējusi mākoņos...pilnīga un absolūta relaksācija...vienīgi pietrūka kāds, kas uztaisītu vēl masāžu...

Ir cilvēki, kurus satiekot pēkšņi uz ielas, tā pilnīgi negaidīti tava pasaule vienkārši sāk laistīties zeltaniem stariem, tikai tāpēc, ka tu ieraugi viņu seju un spēj viņus apkampt.

Jā, es dievinu savu māsu, ar viņu es jūtos drošībā vienalga kas notiek apkārt :)
Žēl, ka tik nespēju viņu biežāk satiks :(
Tāpēc pēkšņi viņai uzskriet ejot uz darbu miglainā rītā, lika man atplaukt un starot :D