magones arī tomēr pretendē (uz vietu): kāds tas pumpurs viņām ir sarains! un kāts un lapas arī, bet ar pieglaustākiem sariem. un cik plānas un saburzītas ir tās ziedlapas pumpurā! un tad atlokās vaļā un izgludinās, un sakārtojas kā svārki. un cik dīvaini rūgta un zemjaina, un it kā nepiestāvoša, ir tā smarža.