Vidusskolā pazinu vienu meiteni, ar kuru sakari diemžēl ir pātrūkuši un arī vairs nevarētu atjaunot, jo nezināju uzvārdu, un kura man teica – tas bija tas padomju varas austošo beigu laiks, kad visi ļoti mācījās angļu valodu, – ka viņai visu laiku galvā skanot angļu vārds indeed.
Man skan galvā kopš vidusskolas, gandrīz bez pārtraukumiem: I know, baby, I know.
Kas savukārt nāk no kādas vecas intervijas ar Depeche Mode solistu Deivu Gānu (mēs videnē sacījām "Gahanu", no nezinājām, kā izrunāt, nebija arī, kur paskatīties), epizode tur bija apmēram šāda: Deivs, kurš ir atkarīgs no heroīna, vairākus gadus nevar saņemties un to pateikt savai mammai; kad viņš beidzot saņemas un pasaka, mamma atbild maigā balsī: I know, baby, I know.

Jums arī priecīgus.