Līdz 1.pasaules karam kopš dzimtbūšanascatcelšanas Latvijas teritorijā urbānu dzīvesveidu piekopa ap zem 15% iedzīvotāju. Viss mainījās ar traktora ieviešanos laukos. Birģeru vērtības un pasaules uzskats sadzīvē te nostiprinājās ap pēc 1860.g

Saimniecības / ģimenes lielumu un struktūru noteica īpašums, nevis dzīvesziņa vai vērtības.

Bērnu audzināšana saimēs bija kolektīva, faktiski mājdārziņš. Lielos bērnus sūtīja audzināt pie amatniekiem, karaskolās, reliģiskās skolās. Nebija tur nekādas tēva rūpīgās rokas. Tikai meistara kārtība un miesassodi.