Vēsturiskie demogrāfijas dati, diemžēl, neuzrāda tādu plaši izplatītu sadzīves formu kā tradicionālā mononukleārā ģimene, kurā tēvam būtu nozīmīga loma bērnu audzināšanā.
Pastorāli patriarhālā laikā mājsaimniecība sastāvēja no 10 - 30 saimes locekļiem, dzīves ilgums bija ap 40 gadi, bērni smaga fiziska darba gaitas uzsāka ap 12 gadu vecumu, meitenes izprecināja no 15 gadiem, zēnus atdeva par zeļļiem ( faktiski vergiem) no 12 gadu vecuma, vīrieši bija vai nu karā vai uz kuģiem vai peļņā tālu prom, vai klaušās vai gājuši bojā, lēmumus visus par saimes locekļiem pieņēma vecajie izejot no saimes kopējā labuma interesēm, laulība bija saimniecisks darījums, bērnu mirstība bija liela, sieviete visu savu mūžu nepārtraukti kopš reproduktīvā vecuma bija stāvoklī vai laktācijā. Vardarbība un dzīves atkarība no laikapstākļiem bija pamata fons dzīves laikā. Darbs bija monotons un veselībai postošs.

Paldies, par laimi ir bijis zināms progress šajā dzīves kārtībā