savaldītu savas novirzes
"Cilvēka prātam ir pazemojoši, ka savā tīrajā lietojumā tas neko nevar panākt un tam pat vēl vajadzīga disciplīna, lai savaldītu savas novirzes un pasargātu sevi no maldiem, kas tāpēc rodas. Taču reizē ir arī kaut kas, kas to atkal pacilā un rada uzticēšanos sev pašam, proti, tas, ka viņš pats var izmantot šo disciplīnu un tas viņam jādara, nepieļaujot nekādu citu augstāku cenzūru, kā arī tas, ka robežas, kuras tas spiests nospraust savam spekulatīvajam lietojumam, reizē ierobežo jebkura prātojošā pretinieka pretenzijas un līdz ar to var nodrošināt pret jebkuriem uzbrukumiem visu, kas varētu palikt pāri no tā iepriekšējām pārspīlētajām prasībām. Tātad lielākais un varbūt vienīgais jebkuras tīrā prāta filosofijas labums ir tikai negatīvs: proti, tā kalpo nevis kā organons [izziņas] paplašināšanai, bet kā disciplīna robežu noteikšanai; tā neatklāj patiesību, bet tās pieticīgais nopelns ir maldu novēršana."

Imanuels Kants, Tīrā prāta kritika, R. Kūļa tulk., Zinātne, 2011, 463. lpp.

Jā, Kants. Neticams, apbrīnojams džeks. Un tajā darbā nav nekādas liekvārdības, nav lieku un nevajadzīgu topiku, viss ir ļoti kompakts, ļoti disciplinēts. Un tas tika publicēts Rīgā. Un tas tomēr, ar visiem skandāliem, ir izmocīts latviski. Un to var nopirkt pat tādās smieklīgās vietās kā mazās Rozes grāmatnīcas blakus lielveikalu ēdināšanas sektoram, gaidot, kamēr uztaisīs falafeļu kebabu.