Francijas armijas rekrutēšanas centri pirms pāris gadiem dienā saņēma aptuveni 100 pieteikumu; pēc Charlie Hebdo viņi saņēma 400; tagad viņi saņem 1500. Jaunieši grib braukt karot uz Sīriju. "Le drapeau français, c'est quand même quelque chose d'exceptionnel," kā komentēja viens ("Francijas karogs - tas tomēr ir kaut kas īpaši īpašs"). Tiktāl pagaidām ar "nacionālo valstu norietu".
Par ko runājot, Lipkes memoriālā jau kopš septembra ir regulāru lekciju cikls, kas tika pieteikts ar polemisku un saturiski neatbilstošu nosaukumus "Bīstamie sakari. Seno fobiju atdzimšana Latvijā". Neatbilstošu, manuprāt, jo liela daļa lektoru par Latvijas vietējām reālijām tikpat kā neinteresējas. Vakar bija viena no līdz šim labākajām, lai arī haotiskākajām, - Denisa Hanova lekcija "Nācija kā projekts", kur viņš atskaņoja fragmentus no Verdi operām un gari komentēja par nacionālo kustību aizsākumiem dažādās Eiropas valstīs; Krapāna lekcija par Ukrainu arī bija ļoti laba (izlasāma punctum portālā).
Paskatījos franču diskusiju raidījumus. Bija viens par imigrāciju, kas filmēts Gare de l'Est vilciena stacijā Parīzē; apkārt stāv pūlis ar garāmgājējiem. Balss pacelšanas un pusvārdā pārtraukšanas ir visu divu stundu garumā, bet uz beigām, kad pieaicina kādu kundzi no Riposte laïque, kas deklarē, ka muslimiem nav tiesību pieprasīt, lai viņus pēc nāves apbērētu reliģiskā ceremonijā, kliegšana noiet no sliedēm (https://www.youtube.com/watch?v=lWyHWPboASc).
Tie, kas tikai tagad mostas un pievēršas politinformētai dzīvei (tā ir activa vai contemplativa?), tūlīt dabūs savas iesvētības reālpolitikā: Vladimirs Putins tagad ir Francijas galvenais partneris un sabiedrotais kopīgā cīņā pret terorismu, un tur neko nevar darīt; ka tik Vladimirs beigās nedabū arī to savu savulaik solīto un tad pēc ilgas stīvēšanās atsaukto Mistrālu. Kaut kur lasīju, ka Sīrijas bombardēšanās gājuši bojā ap 400 civilo, no kuriem 97 bērni, bet informācija nebija uzbāzīga.

(Nav nekā vieglāka kā izklausīties ciniskam, pesimistiskam un ironiskam, bet man nav šīs pozas. Viena "sirds" daļa ir tāds kā mūžīgais sērotājs, un jau sen tā; īstenībā - kopš bērnības.)