No intervijas ar Dr.psych. Ingrīdu Trups-Kalni, kas 2012. g. aizstāvēja disertāciju par tēmu „Morālās spriešanasspēju, morāles intuitīvo pamatu, politiskās orientācijas un reliģiozitātes saistība”.
Daudz ko paskaidro. [http://www.drclub.lv/2012/11/intervijas-ar-doktoriem.html saite nāk no klab jūz. krunka]

Konservatīviem un reliģioziem cilvēkiem ir grūtāk atrisināt morālus konfliktus.
"Pētot morālās spriešanas un emocionālā intelekta saistību, mani izbrīnīja tas, ka morālās spriešanas testa rezultāti ticīgajiem (manā izlasē tie pārsvarā bija katoļi) bija zemāki nekā neticīgajiem. Tas nesaskanēja ar tradicionālajiem uzskatiem, ka reliģiozie cilvēki ir tikumiskāki, un radīja interesi izpētīt, kas ir šī fenomena cēlonis. Iepazīstoties ar citu autoru pētījumu rezultātiem, uzzināju, ka arī viņi ir ieguvuši līdzīgus rezultātus – konservatīvajiem un ortodoksi reliģiozajiem (t.i., tiem, kas atbalsta savas Baznīcas oficiālā virziena doktrīnu) morālās spriešanas testu rezultāti bija zemāki. (..)
Šī fenomena jauns skaidrojums, ko centos analizēt savā disertācijā, radās, iepazīstoties ar jaunām teorētiski praktiskām pieejām morāles psiholoģijā. Ilgus gadus morāles psiholoģija attīstījās kognitīvi racionālās pieejas ietvaros, kur galvenie pētījumi saistījās ar morālās spriešanas un tās attīstības faktoru izpēti, taču kopš 20. gs. 90. gadiem morāles psiholoģijā sevi pieteica sociāli intuitīvā pieeja, kura uzsvēra iedzimtās automātiskās morālās intuīcijas primāro lomu morālā sprieduma pieņemšanā, nenoliedzot, protams, arī kognitīvo procesu nozīmi intuitīvi pieņemtā sprieduma koriģēšanā un mainīšanā, kā arī norādīja uz sociālo aspektu lomu cilvēka morāles psiholoģiskajā funkcionēšanā un attīstībā. (..)
Sociāli intuitīvās pieejas ietvaros Dž. Heits un viņa līdzstrādnieki, balstoties uz sociālantropoloģiskiem pētījumiem, izvirzīja morāles intuitīvo pamatu teoriju, kas noteica, ka visās kultūrās cilvēku morālā intuīcija balstās uz pieciem morāles intuitīvajiem pamatiem: 1) izvairīšanos no kaitējuma nodarīšanas, rūpēm par otru, 2) taisnīgumu, godīgumu un savstarpīgumu attiecībās, 3) lojalitāti pret iekšgrupu (t.i., grupu, kurai pieder – ģimeni, valsti, tautu, draudzi, kopienu utt.), 4) cieņa pret autoritātēm (vecākiem, priekšniekiem utt.) un 5) ārēja un iekšēja šķīstība, svētums.
Šo morāles intuitīvo pamatu izcelsme ir evolucionāra, t.i., šo principu ievērošana radīja labākus priekšnoteikumus cilvēku izdzīvošanai un savu gēnu nodošanai nākamajām paaudzēm. Tas nozīmē būt tikumiskam atbilstoši visiem pieciem morāles pamatiem atmaksājas. Man par pārsteigumu šīs teorijas autori nav kristieši un reliģiozi cilvēki, taču šī teorija sasaucas ar mācību par dabisko likumu katoliskajā morālteoloģijā.
Zinātnieku veiktie pētījumi daudzās pasaules valstīs, kuros piedalījās vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku, atklāja, ka ne visi morāles intuitīvie pamati ir vienlīdz svarīgi visās sociālajās grupās. Liberāli orientēto cilvēku morāle balstās uz pirmajiem diviem morāles intuitīvajiem pamatiem, ko varētu saukt par individuālisma un autonomijas ētikas morāles pamatiem, kas vērsti uz indivīda un indivīda tiesību aizsardzību. Savukārt pārējie trīs morāles intuitīvie pamati, ko pētnieki nosauca par sabiedriskās un dievišķās ētikas pamatiem, liberāļiem ir mazāk būtiski. Savukārt konservatīvo un reliģiozo cilvēku morāle balstās uz visiem pieciem morāles intuitīvajiem pamatiem.
Šis atklājums ļāva izvirzīt hipotēzi, ka tieši lielāks morālo principu, vērtību daudzums, kas raksturo konservatīvo un reliģisko cilvēku morāli, rada zināmu apgrūtinājumu, risinot morālās dilemmas.
Viņiem ir grūtāk atrisināt morālos konfliktus, kuros pretrunīgu sadursmi veido vairāki savā starpā konkurējoši morālie intuitīvie vērtējumi, jo viņu morāles izpratne ir daudzšķautnaināka, sarežģītāka. Liberāli orientētajiem svarīgo morālo principu ir mazāk, ir skaidrāk izteikta morālo vērtību hierarhija – galvenā vērtība ir indivīda autonomija un tiesības, tāpēc atrisināt morālo dilemmu ir vieglāk.
(..)
Konservatīvajiem un reliģiozajiem savukārt ir ļoti daudz morālo vērtību un principu, izveidot morālo principu hierarhiju katrā konkrētā situācijā ir grūtāk, dažreiz nav viegli saprast, kurš morālais princips ir jāliek pirmajā vietā, kurš jāpakārto. Turklāt šādu daudzdimensionālu problēmu risināšanā cilvēkiem ar mazāk attīstām kognitīvajām spējām vai arī situācijās, kad nav laika vai iespēju rūpīgi izanalizēt visus situācijas aspektus, ir tendence izmantot heiristisko problēmu risināšanas ceļu (t.s. īsceļus) – vienkāršotus risināšanas veidus, kas var novest arī pie kļūdaina sprieduma.

(..) Daudzus morālos pārkāpumus, kas veikti morālo vērtību vai reliģijas vārdā, varētu skaidrot ar to, ka konservatīvie vai reliģiozie nespēj izveidot adekvātu morālo principu hierarhiju. Kāds viens princips tiek izrauts ārā no konteksta un absolutizēts, bet citi morālie principi vai vērtības pārkāpti.