Tas nav tik vienkārši. Es tās bulciņas nejau uzreiz ēdu, viņas droši glabājas suspendētas savā oriģinālstāvoklī, kad es tās nopērku, aiznesu uz darbu un tur tās stāv uz galda, līdz pieņem telpas temperatūru. Līdz tam esmu izdzēris pāris kafijas un atkal izsalcis. Tātad laiks vieglām uzkodām, mīklas, šokolādes un zaptes harmoniskā konstrukcijā. Tad tiek uzvārīta tēja, jo šīs ar kafiju neiet kopā, tas ir kā sarkanvīns pie zivs etc. Un tikai tad var tās konsjūmēt. Kiceki beķerejai pieiet nopietni. Tas ir rituāls, nevis kaut kāds makdonald piegājiens.

es Tev iesaku kūkotavā nopirkt siera bulciņu un pamēģināt to neapēst Uzreiz.
jo, lūk, au ir cits piegājiens - laba bulciņa ir svaiga, karsta bulciņa.
un man nevarētu pārmest, ka bulciņu lietai nepieeju nopietni. es pat māku dažas no tām uzcept.

Es protams neatteiktos no siltas bulciņas, bet ja tās ved no ceptuves nevis cep uz vietas, tad nākas citādi līdzēties, ar to kas ir. Siltas b. pilnīgi noteikti ir jāēd uzreiz! Bet līdz tai kūkotavai man nav pa ceļam mājas-darbs. Bulciņai ir organiski jāiekļaujas dienas ceļos, lai nav jāmet līkumi, ja vien negribas pastaigāties. btw, iečeko cik skaisti sagūlušas bulciņas tavā tekstā, siera bulciņu, laba bulciņa, ka bulciņu.
Šajā sarunā ir tik daudz vārds bulciņa, ka kaut kas sāk klikšķēt galvā. Bez maz jāiet pēc bulciņas!

(ps, kad au-konditorejas ballīte? --> "es pat māku dažas no tām uzcept.")

mājiens saprasts, plānojam janvāri. tad gribas karstvīnu un bulciņas bulciņas bulciņas (atkārtošana - zināšanu māte)

tomēr, ja bulciņa ir lieliska, tad tā var arī neiekļauties dienas kartēs, bet būt Atsevišķs Galamērķis darba dienas vakaros vai sestdienas rītos.

kategoriski atsakos saprast, kāpēc visā plašajā bulciņēriju izvēlē ir jāiet tieši uz to, kur necep uz vietas. tā tak pat nav bulciņērija, tā ir kaut kāda ņirgāšanās.

1. vistuvāk
2. tur nedirn visādi hipsderasti, kuru lietderību šai pasaulē es stipri apšaubu.
3. tā iestāde ir tik plain un nestilīgi neizteiksmīga, ka tas ir post-neo-hipsterisms. Stilīgā jaunatne tik pēc gadiem 4 sāks tur iet, kad es jau būšu atradis jaunu ūber-nestilīgu vietu. I eateded bulciņas there before it was cool. Always. Hipsteri meņa ņedagoņat šajā stilīguma un highhorse trasē.
Tas ir tā kā ar drēbēm, ja pietiekoši ilgi valkā, tad tās atkal kļūst aktuālas, un tad tu vari tās izmest un teikt ka esi progresam priekšā par 16 gadiem. Tā arī ir ar pensionāru kafejnīcām.

kura ir Tava nestilīgā bulciņotava?

Lāčplēša-Barona stūris. Vecrīga.
Personāls strikti tiek pieņemts darbā pensijas vecuma. Viss ir nenormāli lēni. Ja ir 3 cilvēku rinda, tad jārēķinas ar 10 minūtēm gaidīšanas(ja kāds grib kafiju tad vispār vismaz 15). Repertuārā ir tikai un vienīgi klasika. Vienīgā atkāpe ir tortiljas ar vistu. Apmeklētāji - ne jaunāki par 40, ofisa krēslu deldētāji, excel darbinātāji.(ož pēc grāmatvedības)
Lielisks kontrasts visam tam jauno-stilīgi-aktīvo-visur-on-the-go-manirstartupbetjēganotāpasauleinekāda/artsy-wanabe, kas pārņem pilsētas ģeogrāfiski labākos spotus.