Tas nav tik vienkārši. Es tās bulciņas nejau uzreiz ēdu, viņas droši glabājas suspendētas savā oriģinālstāvoklī, kad es tās nopērku, aiznesu uz darbu un tur tās stāv uz galda, līdz pieņem telpas temperatūru. Līdz tam esmu izdzēris pāris kafijas un atkal izsalcis. Tātad laiks vieglām uzkodām, mīklas, šokolādes un zaptes harmoniskā konstrukcijā. Tad tiek uzvārīta tēja, jo šīs ar kafiju neiet kopā, tas ir kā sarkanvīns pie zivs etc. Un tikai tad var tās konsjūmēt. Kiceki beķerejai pieiet nopietni. Tas ir rituāls, nevis kaut kāds makdonald piegājiens.