kategoriski atsakos saprast, kāpēc visā plašajā bulciņēriju izvēlē ir jāiet tieši uz to, kur necep uz vietas. tā tak pat nav bulciņērija, tā ir kaut kāda ņirgāšanās.

1. vistuvāk
2. tur nedirn visādi hipsderasti, kuru lietderību šai pasaulē es stipri apšaubu.
3. tā iestāde ir tik plain un nestilīgi neizteiksmīga, ka tas ir post-neo-hipsterisms. Stilīgā jaunatne tik pēc gadiem 4 sāks tur iet, kad es jau būšu atradis jaunu ūber-nestilīgu vietu. I eateded bulciņas there before it was cool. Always. Hipsteri meņa ņedagoņat šajā stilīguma un highhorse trasē.
Tas ir tā kā ar drēbēm, ja pietiekoši ilgi valkā, tad tās atkal kļūst aktuālas, un tad tu vari tās izmest un teikt ka esi progresam priekšā par 16 gadiem. Tā arī ir ar pensionāru kafejnīcām.

kura ir Tava nestilīgā bulciņotava?

Lāčplēša-Barona stūris. Vecrīga.
Personāls strikti tiek pieņemts darbā pensijas vecuma. Viss ir nenormāli lēni. Ja ir 3 cilvēku rinda, tad jārēķinas ar 10 minūtēm gaidīšanas(ja kāds grib kafiju tad vispār vismaz 15). Repertuārā ir tikai un vienīgi klasika. Vienīgā atkāpe ir tortiljas ar vistu. Apmeklētāji - ne jaunāki par 40, ofisa krēslu deldētāji, excel darbinātāji.(ož pēc grāmatvedības)
Lielisks kontrasts visam tam jauno-stilīgi-aktīvo-visur-on-the-go-manirstartupbetjēganotāpasauleinekāda/artsy-wanabe, kas pārņem pilsētas ģeogrāfiski labākos spotus.