Kad es biju Odesā, Hersonā, Mikolajivā - nu, vienvārdsakot, Dienvidukrainā - tur bija diezgan jānopūlas, lai atrastu kādu, kurš runā ukrainiski. :)
"Aizkarpatu šļahta" un "Zaporižjes hetmanāts", protams, ir atkal pavisam citādi.
Taču Ukrainā valodas jautājumu nevar mēģināt saprast 1:1 mūsu mērauklā.

Tādēļ arī piebildu, ka mana pieredze ir šauri Kijeviska :-)

jā, Odesā man likās pavisam normāli, ka visi visi visi runā krieviski, jo nu tā ir krieviska pilsēta.

Nu nezinu, man ir pilnīgi normāli saprast, ka pro-ukraina nenozīmē anti-krievu valoda. Droši vien, ka rasistiem ar to būs grūtāk.

Rasisti droši vien pat nemēģinās!

Nedaudz nesaistīti, bet mums jau ir cibā, kas izsaka nepatiku, ka ukraiņu bēgļi vairos krievu valodas ietekmi Latvijā. Un tā ir pilnīga taisnība, savukārt citiem ir deniālisms, ka tas nav svarīgi.

Man atbilde ir tāda, ka mums ir milzīgas iespējas izvērst latviešu valodas apmācības šiem bēgļiem. Tāpat atgādināt, ka latviešu valoda ir nepieciešama labiem darbiem – un bēgļi parasti ir aktīvāki un cenšas vairāk nekā vietējie nabagi. Tāpēc situācija var būt pat pozitīva, ja mēs uz to pareizi reaģējam, nevis vienkārši izturamies ar naidu.

Bet tā vietā daudzi tagad cenšas izrādīt savu patriotismu, mācoties ukraiņu valodu, un satori raksta, cik viņiem riebjas krievu valoda. Tā gan ir ļoti slikta pieeja, jo cerība, ka daudzi latvieši tagad labi iemācīsies ukraiņu valodu, ir niecīga, un ar krievu valodu būtu pilnīgi pietiekams labai komunikācijai. Ir ļoti labs laiks pozicionēt latviešu valodu kā būtiski nevis mācīties bēgļu valodas.

Lasu šo komentāru, fonā skatoties radinieces slēgtā grupiņā iepostēto video, kur viņas izmitinātā bēgļu meitenīte pēc 1.skolas dienas dzied latviešu dziesmiņu. Un protams, ka ar manu radinieci viņi komunicē krieviski, nevis kāds mēģina izrādīt patriotismu, apgūstot ukraiņu valodu. No kurienes vispār priekšstats, ka kāds diži cenšas apgūt ukraiņu valodu?
Viss jau notiek. Ar vai bez gudrām pamācībām.

No cibas tādas iespaids. Protams, šis ir tikai mikrokosms, bet tas reizēm liecina par plašākām tendencēm. Pat šodien konferencē Rīgā lektors pieminēja karu un runāja šājā nostatījumā par krievu valodu (pē!) un ukraiņiem (cietēji). Nemaz neapjaušot, ka lielākā daļa bēgļu krievu valoda būs primārā.

Esmu diezgan droša, ka atkal būsi kaut ko pārpratis, bet nevēlos strīdēties.

Es domāju, ka nepārpratu gan. Lektors arī bija ļoti kategoriski negatīvs pret cilvēkiem, kas negrib vakcinēties. Pilnībā atbilst vispārējai noskaņai Latvijā.

Pilnīgi palika interesanti, kurš bija šis mistiskais "lektors".

Kāda gan tam nozīme.

Man patīk spriest par "vispārējo noskaņu latvijā" no pirmavotiem, nevis šaubīgiem pārstāstiem.

Es tikai pastāstīju, kāpēc es uzskatu to, ko es uzskatu. Lekcijai nebija tieša sakara ar karu, bet, protams, šajos laikos nepieminēt karu ir neiespējami. Tur nebija nekāda dziļa analīze, bet tas atklāj caurmēra cilvēka viedokli par lietām. Protams, tu vari tam piekrist vai nepiekrist.