Noteikumi ir. Pilsētā pie pavadas un ārpus apdzīvotām vietām tādā attālumā, kurā var savu suni kontrolēt. Bet dzīvē diemžēl tā nenotiek. Mani bērni arī mazi bija iemācīti baidīties no suņiem. Bet nu kamēr nebūs reālu sodu vai pārrunu, diez vai kas baigi strauji mainīsies.
No otras puses tā kā daudzi čipēti (gandrīz visi), tad vismaz jaungada pēcsalūtu žēlabu mazāk, bet vēl daudz gadiem jāpaiet līdz lielākā daļa saimnieku iemācīsies kā uzvesties

Bet mani mulsina šis “bet mans sunītis ir mīļš”, un tas nekas, ka viņš parkā pienāk nolaizīt bērnu. Mīļš! Man dažkārt ļaunākajos brīžos gribas sist tos suņus, bet viņi jau nav vainīgi par putlūriņ-saimniekiem.

Man pašai ir neomulīgi suņu klātbūtnē - tie tomēr ir zvēri.

Mīļš un slikti audzināts arī lec virsū laizīt seju, kas sarežģī lietas cilvēkiem augumā ap metru.
Suni sist nevajag, bet aizrādīt saimniekam drīkst. Suns jau nav vainīgs, ka saimnieks lohs

Nu jā, bet nesen mežā aizrādīju un saimnieks bija drusku sašutis, jo - protams, ka es viņu nevaru sasaukt, viņš ir kucēns, gan jau nekodīs, ko tad lai es daru?”

Redz, mežā zvērs drīkst būt bez pavadas. Piem., Rīgā, Biķernieku mežā dzīvniekam jābūt pie pavadas tur, kur cilvēki - uz lielajām takām vai meža nomalē, piemēram, bet pilnīgi oficiāli to drīkst laist brīvi skriet pa ... nu pa mežu, prom no takām.

bet vai suns drīkst mežā pieiet klāt un apriet cilvēku, nu, tā, ka es jūtu, kā viņš man iet apkārt un pieglaužas kājām? es nedomāju, ka sunīši vairs nedrīkstēs pa sūnu ciņiem paskriet, bet saimniekam taču ir jāsaprot sava suņ iespējas.

Man šķiet, ka atbilde uz tavu visai emocionāli pielādēto jautājumu te ir izskanējusi jau vairākkārt, t.sk. noklusēti arī manā iepriekšējā komentārā.

Aij, es neesmu vairs tik emocionāli pielādēta kā rakstot šo postu :)
Es vnk domāju, kā ir patiešām - vai tas skaitās kādu noteikumu pārkāpuns, ja mežā mani apluncina suncis?

Jāpalasa noteikumi, bet varētu būt, ka atkarīgs, kurā vietā mežā (pieņemot, ka suns ir tikai apluncinājis u.tml., nevis sakodis).

ir gan!
Ja suns Tev skrien klāt, tas nozīmē, ka saimnieks to nekontrolē - negrib vai nemāk tas ir cits jautājums.
Man pašai ir bijis liels vilku suns, kuru biju mācījusi, un kurš vispār tolaik visur gāja vaļā, bez kādām pavadām. PĒC tam, kad biju samācījusi un zināju, ka klausīs.
Viņš svešiem cilvēkiem virsū neskatījās un bērniem vispār gāja ar līkumu.
Jā, toalik es daudz sapratu par suņu psihologīju, un arī šobrīd lielākoties sunim redzu, ko viņš taisās darīt - jebkuram svešam, uz ielas. Bet MAN tas nav jāzīlē. TAS ir jādara suņa saimniekam.
Un ir reizes, kad ir vnk skaidri redzams, ka suns ir agresīvs un ņefiga tas saimnieks viņu nekontrolē.
IR ok aizrādīt, un ir ok arī pūst sunim pipargāzi purnā, ja suns skraida savā vaļā, lien virsū, ja ir acīm redzami, ka viņš var vai vismaz gribētu iekost. Esmu tā darījusi un darīšu vēl, ja nedod dies vajadzēs. Ja vajadzēs, iepūtīšu arī saimniekam. Es neļaušu, lai manu bērnu sakož, tāpēc ka "suns nav vainīgs, ka saimnieks lohs".