21 February 2021 @ 07:07 pm
 
ar to es gribēju teikt, ka man ir veicies: neviens manā dzimtā nepamatotu kritiku vai noniecināšanu nav ņēmis par pilnu. ja arī ir, tad pārvārījis sevī un tālāk nenodevis. es to saucu par pozitīvu paškoncepciju. man liekas, ka visiem jau no mazotnes vajag stāstīt, ka viņi ir labi. gana labi jebkam. tas atmaksājas nenormāli.
 
 
( Post a new comment )
Shelly[info]shelly on February 21st, 2021 - 07:21 pm

:)
(Reply) (Link)
A[info]klusums on February 21st, 2021 - 07:36 pm
Yes! Un tieši tā izaug spēcīgi cilvēki!
(Reply) (Link)
zivs[info]zivs on February 21st, 2021 - 08:01 pm
pat tāds sūds kā es, kas pietam ir tik ļoti reti ar savu bērnu, viņam ceļu pašapziņu, cik spēju. runāt es māku, un spēju ielikt tajā arī sirdi, runājot.
varbūt vienīgais mans labais darbs, haha
(Reply) (Link)
porcelāna lellīte[info]neraate on February 21st, 2021 - 08:27 pm
jā. tajā pat laikā tai nenodošanai tālāk ir baigi daudz priekšnosacījumu, ne vienmēr pietiek tikai ar negribēšanu. bet baigi forši, kaut vairāk būtu tādu cilvēku! (un man šķiet, ka pamazām paliek arī)
(Reply) (Thread) (Link)
austra[info]au on February 21st, 2021 - 08:46 pm
protams. nav viss melns un balts.
(Reply) (Parent) (Link)
atmiņas par domām[info]teja on February 22nd, 2021 - 11:56 am
manā dzimtā (no mātes puses) katru komunikācijas pārpratumu paranojiski pārstrādā un reciklē un uzpūš tik ilgi, līdz tas kļūst par Notikumu pats par sevi, traumu, ar sīkveliem, reakcijām, utt. negativitāte brīžam ir komiski absurda, brīžos, kad nav skumja.
(Reply) (Thread) (Link)
atmiņas par domām[info]teja on February 22nd, 2021 - 11:57 am
man mamma joprojām atgādina, ko es viņai esmu teikusi, kad man bija 6 gadi, un cik drausmīgi tas viņu sagrāva
(Reply) (Parent) (Link)