Below are 20 journal entries, after skipping by the 80 most recent ones recorded in atvase's LiveJournal:

[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]

Monday, November 2nd, 2015
11:41 am	Negaidīta maza trauma A. kārtējo reizi centās līst augšup pa stāvajām kāpnēm, paslīdēja, iekoda sev mēlē un saraudājās par to. Bet vai tas viņu atturēs mēģināt vēlreiz? (Comment on this)
Friday, October 30th, 2015
11:10 am	Viss ir izmēģināts, atliek vienīgi pieņemt to un samierināties D vitamīna deva ir palielināta. Ēdiens pa dienu tiek dots tik, cik atļauj, un samērā daudz. Izmēģināts arī dot mazāk, ja nu gadījumā sistēma tiek pārslogota. A. tiek vests ārā ārā vairāk, un istaba tiek vēdināta vairāk. Izmēģināta aukstāka un siltāka istabas temperatūra, plānāks un biezāks guļamais rāpulis, ar un bez segas, izmēģināts dot vairāk ūdeni un mazāk piena, un otrādi - tikai barojošu pienu, izmēģināts dot knupi. Nekas nelīdz, A. naktīs guļ joprojām nemierīgi, mostas vairāk nekā kādas 6 reizes naktī - tumsā un miegā šīs reizes sajūk un vairs neuzskaitās, viens, divi, seši, daudz, varbūt padsmit? Vēl vienīgais, kas nav izmēģināts, ir atļaut A. naktī pabrēkt vienam pašam ilgāku brītiņu, ja nu pats iemācās aizmigt? Bet sirds sažņaudzas kaut ko tādu izmēģināt. (4 Comments |Comment on this)
10:19 am	Tik liels, tik liels jau Un tas viss pa vienu nedēļu. Porolona paklājiņiem nograuž robus un košļā. Gultiņā arvien biežāk aizmieg guļot uz muguras un izstiepies taisns, negrib vairs šūpināties rokās. No barošanas krēsliņa met lejā lietas, pirmās dienas tā kautrīgi, bet tagad ir pasācis mest lejā atkal un atkal un atkal. Stāv pieturoties, bet tik brīvi, tik brīvi, ka drīz sāks kruizēt apkārt istabu sienām. Atļauj vadāt sevi ārā ratos, bet joprojām stīva, neizteiksmīga seja, "es paciešu būt iepakots kombinezonā un vizināts, nu labi, nebrēkšu, paskatīšos uz apkārtni, bet vispār I'm not impressed". Izņemot, ja gadās ieraudzīt kādu kaķi, tad viss tāds atdzīvojas un sāk smaidīt. Pirmais pārliecinošais komunikatīvais žests - strauji vicināt roku, tas nozīmē vai nu "es ieraudzīju grabuli, es zinu, ko ar to dara!" vai arī "spēlēsimies! nebeidzama jautrība!". (Comment on this)
Sunday, October 25th, 2015
5:02 pm	Mierīgs bērniņš, ja vien atļauj nosmērēties Nezinu, kas tieši viņam šodien iekodis. Vai par labu nāca "Baby Einstein" skatīšanās no rīta pēc brokastīm (pirmo reizi mūžā), vai tas, ka ieprieksējā diena pavadīta kopā ar tēti, vai vienkārši zobi beiguši sāpēt. Lai nu kā, pēc pirmās diendusas pamodies bērniņš ir absolūti mierīgs un pašpietiekams, un nemainīgi labā omā. Pat atļāva izvest sevi ārā ratos. Un tad domāju - un ja nu pamēģinātu pagrābt mazliet sabirušās lapas? Arī to atļāva, Dažas ķerras lapu aizvestas uz komposta kaudzi, atstājot A. pavisam vienu vai nu ratos, vai arī zemē sūnās, bet pēc tam A. dabūja sēdēt milzīgā lapu kaudzē, kamēr viņš un viņa kombinezons kļuva pilnīgi melni. (Comment on this)
4:54 pm	Kaut kas līdzīgs režīmam pēdējā laikā 20.30 - 08.00 Nakts miegs 09.00 - 10.00 Brokastu putra vai tās mēģinājums 11.00 - 12.00 Pirmā diendusa 14.00 - Pusdienas vai tādu mēginājums 16.00 - 17.00 Otrā diendusa 19.00 - 20.00 Vakariņas 20.00 - Vanna 20.30 - Gulēt Piena maisījums aptuveni 3x200 ml dienā, dodu dzert tad, kad samiegojies. Ja A. ir pietiekami saguris, tad ar to pilnīgi pietiek, lai iemidzinātu. Pēc tam aptuveni 200 ml arī naktī, vai nedaudz vairāk. (Comment on this)
Thursday, October 22nd, 2015
11:32 pm	Nakšu nemieri un pamieri Nevaru mierīgi doties pie miera, kamēr neuzrakstu un nepasūdzos visspēcīgajiem interneta dieviem par to, kādas ir A. naktis nu jau kā vismaz 2 mēnešus, jo baldriāņu tabletes vairs nepalīdz aizmigt, tāpēc es ceru uz interneta dieviem, kuri šķīstīs manu dvēseli un sirdi tā, lai tajā iestātos miers un varētu uzreiz aizmigt un efektīvi gulēt. Nu labi, vispār uzrakstīšu A. miega attīstības vēsturi. Pirmos 2 mēnešus A. gulēja visvisādīgi, kamēr 2. mēneša beigās sāka sasniegt 5 un tad 6 stundu ilgu nepārtrauktu miegu pa naktīm. Līdz 4 mēnešiem A. gulēja kā eņģelītis no 24.00 līdz 07.00 vai 08.00 bez ēšanas, bez mošanās, varējām ar vīru divatā mierīgu sirdi aiziet naksnīgā pastaigā uz mežu. Piecos mēnešos A. sāka izrādīt vieglu tendenci mosties vismaz vienu reizi naktī, lai paēstu, vai agros rītos starp 06.00 un 08.00. Ā, sapriecājos, nu viss skaidrs! Jāsāk piebarot, jāsabaro un tad tik būs gulēšana. Nekā. Viss kļuva arvien sliktāk un sliktāk, un tas ir novedis pat pie tā, ka arī darbadienu naktīs, ja mamma pieķer A. tēvu nakts vidū neguļam un rīkojoties visādi citādi neracionāli, viņa grib samainīties ar gultām, un nespēj nopietni ņemt vērā argumentu, ka tēvam būtu tā kā no rīta jādodas uz darbu. Nopietni? ;) Vidusmēra A. nakts (20.30 - 08.00 jeb gandrīz 12 sūdīgas stundas) ir šāda: 20.30 - A. aizmieg. Es nē, jo man nenāk miegs, un vajag arī savākt piemētāto virtuvi, sataisīt piena rezerves, iztīrīt zobus (duša ir luksuss), etc. 24.00 - labās naktīs, A. pirmo reizi pamostas, lai kārtīgi padzertu pienu un gulētu tālāk, sliktajās naktīs tā ir jau 2. vai 3. mošanās reize. Es ap to laiku eju gulēt. 24.00 līdz 03.00 - A. mostas ik pēc 30 minūtēm, vismaz dažas reizes arī ik pēc 5 minūtēm, ja paveicas, tad ik pēc 60 minūtēm, raud, pasūkā piena pudelei galu, aizmieg. 03.00 līdz 05.00 - A. guļ. 05.00 līdz 06.00 - A. uztrūkstas ik pēc 5 vai 15 vai 30 minūtēm, paraud. ēd pienu vai vienkārši pasūkā pudeli, aizmieg, pēdējā laikā A. šajā laikā mēdz izdomāt, ka varētu padarīt kaut ko interesantu, vārtās, rotē pa gultiņu kā šašliks uz iesma, pieceļas sēdus, skatās, pieceļas stāvus pie gultiņas redelēm un raud, es nolieku viņu guļus, viņš pieceļas sēdus un tad stāvus, es šūpinu, mēģinu sabarot ar pienu, viņš negrib, es nolieku gultiņā, viņš atsāk iepriekš aprakstīto. Es šajā laikā gribētu celties, lai man vakarā jau 21.00 uznāktu miegs. Darīt darbiņus pie datora vai iziet pastaigāties/paskriet, bet kā? ja tikpat kā nav gulēts? 06.00 līdz 08.00 - A. guļ. 08.00 - A. pamostas, piecīgi čivina, lēkā pa gultiņu un grib sākt dienu kāda cilvēka sabiedrībā, citādi lielais raudiens. Man protams, tajā laikā lielais miegs. Gadās arī labas naktis, kad A. apguļas 20.30, un tad rātni puspamiegam ēd pienu 2x vai 3x naktī, bet tad kā likts, man gadās bezmiegs pirmajā nakts daļā un briesmīgs īgnums otrajā nakts daļā. Vispār līdz ar bērnu nācies atklāt, cik briesmīgi īgni cilvēki mēdz kļūt, kad citi aiztiek viņa miegu. Daktere teica, ka varbūt pietrūkstot D vitamīna, lai dodot divus pilienus. Un putru arī varot ēst vairāk. Labajās reizēs, kad A. ir noskaņots ēst putru, viņš izēd puskrūzīti, daktere teica - viņš mierīgi varot izēst arī visu krūzīti. Bet then again ir jau vēl tie attīstības lēcieni, krīzes, un zobi nāk, un kad nākot zobi, tad jau bērni īpaši daudz neēdot. Bet ne krīzes, ne zobi neilgst divus mēnešus. (2 Comments |Comment on this)
11:08 pm	Lauvas rēcieni Sēkšana, rēcieni, rūcieni, ja A. nav redzams, tas nozīmē, ka tad, ja es paskatīšos, viņš būs izdarījis kaut ko negaidītu. Tad uzlīdis divus pakāpienus uz augšu pa ļoti stāvām, augstām trepēm. Vai ielīdis iekšā uz grīdas noliktā veļas kastē (kurai ir visai augstas malas) un tur apsēdies. Un, tā kā mums kādu laiku mājās uzturas uz laiku aizdots kaķis, tad es varu pateikt "kiss, kiss, mjau!" it kā sauktu kaķi, un tad A. sataisa lielas, cerīgas acis un sāk skatīties apkārt. (Comment on this)
10:44 pm	Mērījumi uz 8 mēnešiem Svars 9,5 kg Garums 74 cm (ārste pierakstīja 72,5 cm, jo A. uz galda briesmīgi spiedza un locījās) Drēbju izmērs 74./80. (H&M rāpuļi un bodiji der 74., citi ražotāji jau 80. Vispār liekas, ka roku un kāju garums ir kā 74. izmēram, bet ķermenītis ir garāks, tāpēc daži rāpuļi un bodiji uz 74. vairs neder (spiež kājstarpē), neder arī dažu ražotāju 80. izmēra rāpuļi. Kas vispār tas ir par haosu ar bērnu izmēriem?? Kam lai vairs tic??? Katrs ražo pa savam.) Cepures izmērs 48. Rāpo briesmīgā ātrumā, rāpo pa trepēm uz augšu, pat pa ļoti stāvām trepēm, prot norāpot no lēzeniem sliekšņiem/pakāpieniem (kur satiekas dažāda augstuma grīdas) ar īpaši atstrādātu tehniku: pielien pie sliekšņa uz vēdera, uzmanīgi patausta ar vienu roku kamēr tā sasniedz apakšējo grīdu, tad noliek otru roku, un tad ātri aizrāpo tālāk. Sēž visur, izņemot ratus, tur vienmēr uznāk kaut kāda ne-oma. Ēšanas krēsliņā sēž labi, bet ātri sāk garlaikoties. Stāv, visur grib celties kājās, gultiņā, pie jebkuras mēbeles, pie cilvēku kājām, pie galdu kājām, pie vannas malas, uz aizvērta poda vāka u.tml. Pašlaik nāk augšā sānos 2 zobi (pirmie apakšējie varen gari un smuki sen jau kā). Pārtiek no piena maisījuma, zīdaiņu putras, dārzeņu biezeņiem, banāna, jebkā, bet joprojām haotiski viss notiek, tad karote, tad gabaliņi, tad pats grib ņemties. Vienubrīd bija ieviesies brokastis - putra, rīvēts ābols, pusdienas- dārzeņu biezenis, vakariņas - atlikušais biezenis un atkal putra, bet tagad pēdējās divās nedēļās tas viss izjuka, A. sāka pūst ēdienu laukā (it sevišķi putru), uz krēsliņa uznāk miegs, un vispār bieži slikts garastāvoklis vai vienkārši negribas ēst. Naktīs A. uzdzīvo, ļoti nemierīgi guļ, izlok kvantumu piena, bet par to atsevišķs stāsts. (Comment on this)
Sunday, October 18th, 2015
12:10 am	Man bez dažām stundām 8 mēneši, kā man iet? Šorīt, tāpat kā vienmēr pēdējās divās nedēļās, mamma un tētis spēlēja spēli "kuram pirmajam uznāks depresija, tas tajā dienā būs atbrīvots no pienākumiem", bet šoreiz sanāca kaut kāds neizšķirts un aizbraucām visi kopā uz pilsētu darīt neko, man liekas, tāpēc, ka vakar uzvarēja abi divi, mamma izdzēra tēta iesākto mokas pudeli, tētis būvēja klucīšu torni, kuru manā vietā izjauca mamma, pusdienu biezeņa vietā dabūju rīvētu burkānu un biezpienu, vakariņās avokado un banānu, visas grīdas mājā pārklājās ar aukstuma apdvestu rotaļlietu slāni, jo netika iekurināta krāsns, bet laikam tovakar zaudēja tētis, jo viņš iekurināja krāsni, saremontēja krāsns durtiņas un sāka mazliet smaidīt. Šorīt pa ilgiem laikiem es izvairījos no rīta procedūrām, tētis mani atstāja guļamajā rāpulītī un nelika ēst brokastu putru, pēc tam mamma lika to ēst otrajās brokastīs, bet pārāk neuzstāja, jo vecmāmiņa skatījās. Mamma parādīja vecmāmiņai, kā es protu rāpot pa trepēm uz augšu, vecmāmiņa teica, ka viņa tādas šausmas nevarot skatīties, ņēma mani rokās un nesa atpakaļ uz virtuvi. Redzēju kaķi, bet viņš ļoti ātri aizlīda aiz dīvāna un lika man vilties. Pēc tam es daudz tiku vadāts mašīnā un redzēju DEPO veikala papagaiļus. Pusdienu man nebija vispār jo mamma pateica tētim, ka viņa nevar/negrib taisīt biezeni un viss ir slikti, DEPO veikalā biezeņus nepārdod, vakariņās spēlējos ar svaigu puķukāpostu, un gurķi, saberzu driskās rupjmaizes gabalu, pūtu uz āru iedoto putru un omletes gabaliņus, kamēr, kā parasti, krēsliņā ir garlaicīgi un uznāk nepārvarams miegs un kašķis, tāpēc mamma atļāva man atkal rāpot un plosīties pa virtuves grīdu, un pati man rāpoja pakaļ ar putras karoti, tiklīdz es apsēdos, tā dabūju putras karoti, tā man patika labāk, tāpēc es tikai vienu no tām izpūtu laukā. Un vispār zinu, ka varu darīt jebko, ko gribu, jo es esmu maziņš un jo man nāk jauni zobi. (1 Comment |Comment on this)
Monday, October 12th, 2015
10:24 pm	Varētu likties, ka te tas tāds milzīgs rožu dārzs vien Neizpratne, it sevišķi tajās reizēs, kas dodamies uz kopistisko rotaļāšanos ar bērniņiem pirmdienās, no kurienes rodas tās labi ģērbtās, smaidīgās, aktīvās māmiņas, kuras rāda saviem labi audzinātajiem mazuļiem, kā pareizi mest bumbiņu vai sist pa ksilofonu, vai kā dejot aplītī un dziedāt, bet A. mammai neizpratne par to visu - kurš viņu vietā guļ, tīra māju, gatavo ēst, baro bērnu, mazgā bērnu, novāc ēdienu čupas no visiem kaktiem, savāc rotaļlietas, mazgā veļu, iet dušā, tīra zobus? Kur ir viņu noslēpums? Lūk, A. mamma, atbrauca no ceļojuma, bet necik dienas nav pagājušas, kad viss ir slikti, A. naktīs raud ik pēc pusstundas, pa dienu arī nav nekāds lielais miegs, un mammai jau tā apnicis tas tunelis "Mamma-Bērns-Neizdarītie Darbi", ka tāda ucināšanās ar mantiņām un dziesmiņām uzdzen tikai nīgrumu, un tās jaukās uķi puķi māmiņas arī, nākotne zīmējas drūma un melna, jo liela daļa meitenes, kad kļūst par sievām un mātēm, drīz vien pēc tam kļūst arī par neglītām un apnicīgām raganām, ar kurām par filozofiju neparunāsi, bet Dieva dēļ, nepielāčojiet grīdu! un tāpēc, piedod atvase, ja izaugsi liels un šo visu lasīsi, un es ceru, ka iemācīsies kaut kad kaut kā runāt un dziedāt arī tā kaut kā pats no sevis? Jo mamma klusējot nomaina pamperu un klusējot uzvelk kombinezonu. Jāaizdomājas, vai tiešām A. uzaugs līdzīgs tiem citiem mazuļiem? (5 Comments |Comment on this)
9:42 pm	Par ceļojumu Tas bija no 12. septembra līdz 1. oktobrim. 1 lidmašīna turp, 1 lidmašīna atpakaļ, abas reizes A. krietni saraudājās, bet tas nebija saistīts ar gaisa spiedienu, viņš nebija arī sabijies no gaismām vai cilvēkiem. Vienkārši bērnam uznāk miegs, un kā tādos apstākļos var aizmigt? Mamma ierāvusies šaurā sēdeklī, pat pašūpināt mazuli tikpat kā nav iespējams, kur nu vēl darīt to viņa mīļākajā pozā, kur nu vēl troksnis un gaismas tajā brīdī. Kad neraudāja, tad locījās uz visām pusēm, meklēdams, ko vēl varētu izraut no rokām blakus sēdošajiem pasažieriem. Astoņarpus kilogramu prieka uz trim stundām bez iespējas piecelties kājās. Pārējās dienās A. dabūja ļoti daudz braucienus mašīnā, divreiz pārbraucām šķērsām pāri Spānijai, un vēl daudz ķengursomas, daudz arī gulēja ķengursomā, daudz banānu, un daudz kalnu. un cilvēkus, pat tik daudz cilvēkus, ka uz vienu dienu mamma un tētis viņu atstāja draugiem, ap kuriem spietoja bars vecmāmiņu, tanšu un māsīcu (kuras laikam "ilgi nebija dabūjušas"), bet paši aizbrauca izklaidēties. Cik Latvijā tas likās grūti - atstāt kādam A., vesels pasākums, tas tur likās tik viegli un dabiski, un vispār kādas problēmas tikt galā ar vienu zīdaini? Tur tēvocis Nika viņu apsēdināja, jo "nezināja, ka viņš vēl neprot", un tad nu mēs nākamajā dienā atklājām, ka A. prot stabili sēdēt uz grīdas. Tētis uznesa A. augstā, šaurā, stāvā galna galā, kas saucās Vēja klints, Peña del Viento, 2000 metru v.j.l, un tur A. uztaisīja kaku. Pēc tam kāpām lejā. Citā dienā mēs A. pliku apsēdinājām pludmalē smiltīs, viņš stabili apsēdās, kādu brīdi spēlējās ar izskalotiem kociņiem un ēda smiltis, tad mēs viņu nomazgājām ledusaukstos viļņos, jo nezinājām, kā citādi dabūt pietiekami tīru, lai apģērbtu un liktu ķengursomā, A. mazliet paraudāja, un bija tīrs, un nesaslima, bet nākamajā dienā kakāja smiltis. Atceļā pēdējā viesnīcā Barselonā, dienu pirms izlidošanas, A. ieraudzīja atvērta skapja zemos plauktiņus, pierāpoja klāt un izdomāja piecelties stāvus. Un kopš tā brīža līdz pat šim brīdim ceļas kājās, kad vien var. (4 Comments |Comment on this)
Friday, September 25th, 2015
4:04 pm	Mērījumi uz 7 mēnešiem 8 kg, 700 g (nosvēru uz automāta aptiekā Spānijā) 73 cm (izmērīju aizmigušu ar Ikea veikalā nospertu papīra mērlenti). 74. izmērs, joprojām. Ārkārtīgi kustīgs bērnelis, rāpo apkārt lielā ātrumā un cenšas apdauzīt galvu pret visurieni. Sēž mazliet (pats uz grīdas apsēžas un dažas sekundes stabili noturas). Stāv uz ceļiem vertikāli, izstiepies, ja rokām ir atbalsts, un mēģina piecelties stāvus, un nokrīt. Pārtiek no piena maisījuma, putras (spānijā nopērkama kā zīdaiņu pārtika siltā pienā šķīdināms pulverītis tā kā piecgraudu putra) un bērnu burciņu biezenīšiem, garšo visi, gan augļu biezeņi, gan dārzeņu ar rīsiem un vistas gaļu. Stabils saldais ēdiens ir banāns mazos gabaliņos, ērti, ja jāceļo. (Comment on this)
Friday, September 11th, 2015
10:35 pm	Braucam uz Spāniju uz 3 nedēļām Kravājam čemodānus. Izskatās, ka izdosies ietilpināties AirBaltic nosacījumos, uz 2 pieaugušajiem būs viena 20kg soma, uz bērnu viena 10 kg soma, un salonā līdzi 2 rokassomas 8 kg, tai skaitā arī bērna ēdiens. Nezinu kā tētim, bet mammas dzīvē tas laikam būs viens no kompaktākajiem ceļojumiem (nu labi, krāpšanās ir tas, ka pirmais pieturas punkts Spānijā būs lielveikals). Un A. vispār pilnīgi neko nenojauš!! Ko viņš teiks rīt?! Un parīt?! (1 Comment |Comment on this)
Thursday, September 10th, 2015
7:21 pm	Pamiers ēšanas frontē Nerakstīts pamiers, protams, neparakstījām, jo A. vēl neprot vilkt krustiņus, un papīru viņš uzskata par kaut ko ēdamu. Putru vai biezeni ēdinu viņam ar karoti, izlavierējot to cauri viņa grābstīgajiem pirkstiņiem. Cita veida ēdienu dodu viņam mazos gabaliņos, ar roku ieliekot viņam mutē, un, ja tas nav nekas pārāk slidens vai smērējošs, tad atļauju arī viņam pašam kādu gabaliņu paņemt. Tas nekas, ka laikam kādu pusi no tiem gabaliņiem viņš vēlāk izkakā nesagremotus. Lielo pašrocīgo cūkošanos domāju uzsākt pēc mēneša vai diviem mēnešiem, kad nopirksim krēsliņu un piedabūsim A. tajā ar labpatiku sēdēt. Tagad (par spīti tam, ka ne mammai, ne tētim pašiem nemaz nav pilnīgi nekāda Dzīves un Ēšanas Režīma), A. trīsreiz dienā ar ņerkstēšanu vai spiedzieniem ziņo: "piedodiet, atvainojiet, bet vai jūs gadījumā neesat aizmirsuši pabarot savu bērnu?" (Comment on this)
Monday, September 7th, 2015
6:18 pm	Pārdomas par ēdināšanu Pagaidām nekas prātīgs ēdināšanas sakarā neizdodas, jo es nevaru izvēlēties vienu no piebarošanas metodēm un haotiski, nepārdomāti, bez režīma mēģinu pielietot te vienu, te otru. Tas ir: - BVĒ (Bērna Vadīta Ēšana) - dārzeņu, augļu, putras gabaliņi no grīdas vai iedodot rokās, - piena ēdienreizes laikā iedot daļu no piena, tad dažas karotes ar biezeni vai putru, kas sajaukta ar pienu, un tad atlikušo pienu, - dot ar karoti biezeni vai putru starp piena ēdienreizēm, lai mazulim vieglāk izturēt šo laiku - dot putru no pudelītes BVĒ pieeju ļoti apgrūtina tas, ka bērns negrib sēdēt, tas, ka rāpojot viņš uzrāpo ēdienam virsū un kļūst nervozs, ka ēdiens ir, bet apēst nevar, un kļūst viscaur slidens ar ēdienu, un virtuves grīda kļūst par vienu lielu slidotavu. Ar karoti ēdinot - dažreiz kaut kas sanāk, dažreiz nē. Pudelītes jautājums vēl karsts, nopirktu tā saucamos putras uzgaļus, izrādās, tie neder mūsu pudelītēm, nogriezu citiem knupīšiem galus, ai, bet nogriezu pārāk lielus. Bet visām, pilnīgi visām ēdināšanas pieejām kopīgs ir tas, ka nekāda veida lacītes nepasargā drēbes no nosmērēšanās, un pārģērbšanās nav viena no A. mīļākajām nodarbēm. (3 Comments |Comment on this)
6:11 pm	Rāpošana, pirkumi Mazulis šodien sāka rāpot "pa īstam" - ar ceļgaliem. Ļoti, ļoti ātri. Lieliski pirkumi pirms dažām dienām: BabyBjorn ķengursoma (kur mēs bijām agrāk?!) un "kosmonauta guļamtērps" jeb supermegahipersilts rāpulis, kas aukstajās rudens naktīs pilnībā kompensē A. konstanto un nemainīgo tieksmi atbrīvoties no segas. (13 Comments |Comment on this)
Monday, August 31st, 2015
10:00 am	kā zināt, ka ir atnācis rudens Rītos tumši auksti miglas vāli Tētis atsācis ēst saldējumu Atvasei pirmo reizi uzvilktas zeķubikses + bikses (Comment on this)
Thursday, August 27th, 2015
7:30 pm	Atvase aug, vāvuļo, rāpo, laiks skrien Šodien A. pamodās un sāka runāt "teikumos". Izklausījās, ka kāds ārzemnieks ielicis sev mutē karstu kartupeli un kaut ko vervelē savā valodā, ar intonācijām, ar teikuma sākumu, vidu un nobeigumu. Laikam to sauc par vāvuļošanu. Šodien arī sadūšojās sākt pa īstam rāpot vērā ņemamus attālumus, lai aiztiktu lietas, kuras vecāki negrib, ka aiztiek. Piemēram, pārrāpot pāri pusistabai un sākt bāzt mutē pie rozetes atrastus vadus. + vakar sākām lietot sēžamratus. Īsti sajūsmināts A. nav, bet arī pārāk nesūdzas. (Comment on this)
7:28 pm	Mērījumi uz 6 mēnešiem 8 kg, 500 gr 69 cm (Comment on this)
Thursday, August 20th, 2015
6:28 am	Aiz neko darīt - saraudināju ar balsi vien Spilgtie aizkari pie istabas logiem pievilina A. gluži kā kukaini, kas tiecas pēc naktslampiņas. Un no palodzes lejup nokarājas kaut kas garš un melns - tas ir galda lampas vads, bet A. jau to nezināja. Kā iedegās A. actiņas, kad viņš ieraudzīja to vadu! Tad mamma stingrā, satrauktā balsī teica "nedrīkst! nedrīkst! nerauj!" un vairākas reizes parāva pati, un A. redzēja, kā lampa nokrīt no palodzes uz gultas. Vienu reizi atļāva A. paraut to vadu tā, lai lampa krītot lejā, mazliet aizķertu A. galvu (nu īstenībā tā pītā lampa ir tik viegliņa un apaļa, ka arī uzkrītot stipri virsū, nekas slikts nenotiktu), tad atkal teica nedrīkst!! un rādīja, kā lampa krīt. Un A. vairs nesniedzās pēc vada, bet vienkārši sāka gauži raudāt. Interesanti, vai tas kaut kam noderēs. (Comment on this)