[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 100 most recent ones recorded in
atvase's LiveJournal:
| Thursday, August 20th, 2015 | |
| 6:18 am | Aiz neko darīt - "BVĒ" - tikai nestāstiet to vecmāmiņām Bērns vēl nesēž, bet cietais ēdiens jau patīk? Nu neko, dabūja uz virtuves grīdas (uz tīra dvieļa) griķu kaudzīti un vārītu (bet ne pārvārītu) burkānu, kas apviļāts miltos, lai vieglāk saķert. Apēda visu pa tīro. Pat ņēmās un centās kaut ko darīt ar karoti. Pa griķiem rakties ir tikpat interesanti kā rakties pa zemi, tikai var arī vēl paēst. Un zemi jau A. vairs neēd. Viendien tētis pat atļāva A. zemes rakšanas procesā pagrauzt zemē atrastu koka miziņu - ja nu A. saprot, ka tādas nav garšīgas? - Bet pa ziemu viņš tāpat visu aizmirsīs. - Bet mums mājās ir puķupodi. Bērna Vadītu Ēšanu noteikti izgudroja sliņķi, kas arī ir cilvēces virzītājspēks. |
| Tuesday, August 18th, 2015 | |
| 12:55 pm | 6 mēneši Mazliet rāpo, mazliet sēž, ļoti emocionāls, jāapietas kā ar jēlu olu, viegli sapriecājas un viegli saskumst, viegli sabīstas un raud slapjas asaras, ēdot sajūsmināti skatās mammai acīs un rauj aiz deguna vai brillēm, vai matiem. Vairs nepavisam nav sajūsmā par vārtīšanos urīna peļķē, par kaku dažreiz ziņo ar spiedzieniem. Pārtinamo virsmu arī nevar vairs izmantot, pampers un drēbes jāuzvelk sēžot klēpī. Pārtiek no maisījuma + šad tad nočiepj kaut ko no pieaugušo galda, ļoti patīk pasūkāt svaigu burkānu, labāk nekā knupis. Putru arī dabūjis, bet tā kā pats vēl nesēž un nevar lietot barošanas krēsliņu, mamma izlēma atlikt cūkošanos uz kādu vēlāku laiku. 74. izmērs. No guļamratiem gandrīz vai kāpj laukā, bet sēžamrati, liekas, vēl neder. Tad nu mēs šo dienu nosvinējām ar izbraucienu uz lielveikalu. Ratus bagāžniekā, bērnu aizmidzināt sēdeklītī un žvīkts! esam jau lielveikalā, acis platas uz visām pusēm, mute vaļā. Mamma nedeva naudu sieviešu klosterim (jo vai tā nav eksluzīva garīga izprieca, kuru ne visi var atļauties?), bet toties nomazgāja savu karmu, pie kases uzdāvinot mazai meitenītei trīs "Rimi" ķiņķēziņus, par ko viņa ļoti sapriecājās, jo viņas vecuma bērni tādus krājot. Un A. nemaz to nenoskauda, bet uzsmaidīja gan meitenītei, gan kasierei. Bet vislabāk tomēr A. patika svaigais gaiss, iznākot ratos ārā no veikala, mamma tā aizskatījās uz priecīgu bērnu, kuram vējš pūta matos, ka gāja tik uz priekšu, uz priekšu un uz brīdi aizmirsa, kādas krāsas mašīnu vispār ir jāmeklē. Pabarot bērnu mašīnā, un atkal aizmidzis - žvīkts! uz mājām. |
| Monday, August 17th, 2015 | |
| 3:11 pm | Labi tēvi tiešām ir retums Rotaļu sanāksmītē sanākušo "pieredzējušo" mammu (bērniem 1 līdz 2 gadiņi) aktuālā, karstākā problēma ir bērnu atradināšana no kopāgulēšanas un bērnu negulēšana pa naktīm. Kad es pateicu, ka es ievācu savu gultu atpakaļ istabā pie bērna gultiņas, jo pie katra kunstiena tāpat cēlos un skrēju skatīties, viņas piekrītoši māja ar galvām. Kad es pateicu, ka mēs ar vīru guļam atsevišķi, lai vismaz viens no mums dabūtu izgulēties, viņas piekrītoši māja ar galvām. Kad es pateicu, ka mēs ar vīru dažreiz samaināmies, lai arī es dabūtu izgulēties, viņas pārsteigumā (vai skaudībā?!) sarauca uzacis. |
| 12:41 pm | Pirmā rotaļu nodarbība Ilga tieši 1 stundu, un A. bija fascinēts. Tas ir kā teletūbiji + rāpošana, bet pareizināts ar 100! Uzturējāmies tur vēl pusstundu pēc tam, kad bija pienācis paredzamais diendusas laiks, un ieliekot A. ratos, viņs burtiski sabruka nesamaņā. Mājās pārliekot A. gulēšanai gultiņā, viņš aizmiga tā, kā attēlā: nē, tas bērns nerāpo. Viņš tiešām guļ.  |
| Saturday, August 15th, 2015 | |
| 3:07 pm | Pirmatnējā plūmīšu burvība Kad A. bija divi mēneši, aiz istabas loga ziedēja plūme, bet A. to neredzēja. Nebija gatavs pamanīt. Tagad ir gandrīz seši mēneši, un viņš uz to skatās, bet redz to kā parastu koku. Tas nezied. Cik nu koki vispār var būt parasti, ja viņiem, it kā atbildot uz neredzama burvju zižļa kustībām, tik neprasti šūpojas un čab neskaitāmas zaļas lapas. Un ārā gaisā jaužas kaut kas no saulainās rudenīgās dvesmas, it kā būtu atvasara, un plūmes vairs nezied, bet ražo augļus, un birdina tos lejā. Un tajā ir kaut kāda pirmatnēja burvība, ja, elpojot šo rudenīgo gaisu, māte un mazs bērns kopā rāpo pa mazu, zaļu, mazliet mitru pļaviņu, lasa plūmes, spēlējas ar tām kā ar krāsainām bumbiņām, redz arī, ka kaimiņi rimti kaut kā rosās savos pagalmos. |
| 2:14 pm | Atvērās jauna čakra, beidzās audzēšana, sākās audzināšana Tas vairs nav mazs dzīvnieciņš no citas planētas. Tagad A. sāk izskatīties pēc bērna. Vai pēc tā, ko mēs iedomājamies par bērnu. Fiziskā ziņā viņš mazliet rāpo, mazliet sēž, ja var pieturēties, lūr pāri ratu malai un gultas malai (iekožoties tajā, lai ērtāk atbalstītu galvu), vannā šļakstinās no visa spēka, veļas apkārt uz visām pusēm, var padzerties no mācību krūzītes un dažreiz atļauj ielikt sev mutē putras karoti vai nosūkāt kartupeļa gabaliņu, un ja agrāk mums likās, ka viņam interesē mantiņas un apkārtne, tad nē, agrāk tā nebija - TAGAD GAN viņam tik tiešām interesē mantiņas un apkārtne. Kad bijām veikalā, A. atradās guļamratos rāpus pozā uz vēdera (jo citādi jaunskungam nepatika) un bija mēms no tiem pārsteigumiem, ko tur ieraudzīja. Cilvēki runā! Plauktos krāsainas pakas! Tā es to apdomāju. Rāmā, laiskā sestdienā, kad vairāk nekā 2 stundas tusējam gultā, izpētot visu ko, un A. beidzot ir pa īstam ieinteresējies par mantiņu "rādio, kas dzied ar podziņām". Un klausāmies kosmisko mūziku. Paēst un aizmigt. |
| 2:07 pm | Rāpošana A. vislabāk patiktu, ja viņš mācētu jau iet. Vēl tikai pirms pusotras nedēļas A. sāka pacelt vēderu augšā no zemes, un tagad viņš rāpojot tiek mazuliet uz priekšu, un cenšas rāpot nevis uz ceļiem, bet uz pēdām, tikai tas prasa milzīgu piepūli, un A drīz vien sakņūp, aizstiepis rociņu līdz tai lietai, kuru bija kārojis dabūt. Arī sēžot, kad dabū rociņām vajadzīgo atbalsta leņķi, A. mēģina piecelties kājās. Bet saguris nokrīt. Un mamma arī nemaz nepalīdz, jo domā, ka rāpot jāiemācās pirms staigāšanas. |
| Thursday, August 13th, 2015 | |
| 2:44 pm | Seems thats she invented a new weird game Sākumā viņa turēja mani rokās un deva notriepties ar plūmēm, ērkšķogām, banāniem. Tad viņa ielika mani Graco šūpuļkrēsliņā un deva spēlēties ar karoti un auzu pārslu biezputru un vēl banāniem. Pēc tam mazgāja. |
| Friday, August 7th, 2015 | |
| 2:49 am | vēl viens apdeits -tagad A. ēd 4x vai 5x dienā pa 200 ml, ar ēšanu vairs tik ļoti negražojas, laikam uzoda, ka mamma pasūdzējusies internetā! un vēl, laikam tiešām nobadināts ar to režīmu, badīgi sagrābj pudeli, sūc bez apstājas, kamēr vairs nav spēka, vienā vai divos piegājienos iztempj visu, uz ko ir spējīgs - pēdējās dienās sāk ieņemt īstu četrrāpus pozu (vēders pacelts no zemes, balsts uz rokām un ceļiem) - bijām ģimeniski iesniegt pieteikumu zīdaiņa pasei, un arī morāli jāsāk gatavoties ceļojumam uz Spāniju, tas būs viens traks gājiens laikam, bet izlietu ūdeni nesasmelsi, būs vien jāairē! |
| Friday, July 31st, 2015 | |
| 6:08 pm | Ēšanas nervozitāte, nesaprotu, kur īsti ir vaina Cik sapratu, ka tas nav īsti normāli, ka citiem bērniem tā nav. Ka parasti bērnam ēšanas laiks ir max relax brīdis. Bet mēs te ņemamies ar "gribu-vēl-bet-atgrūžu-esmu-atkal-izsalc |
| Thursday, July 30th, 2015 | |
| 3:42 pm | Pirmie zobiņi Apakšā pa vidu, izskatās, ka veseli divi uzreiz, ar ļoti labi redzamiem baltiem galiņiem un brrrriesmmīgi asi. |
| 3:38 pm | Jaunas mīļākās spēlītes Raustīt istabas zaļi sarkani balti puķainos aizkarus vienā malā un skatīties, kā tie kustas otrā malā. Kad palaisti teletūbiji, aiztikt klaviatūru, aizsniegties līdz space, un video iepauzējas. Dauzīt no visa spēka koka karoti (metāla nedabon) pa cietām virsmām, piemēram grīdu vai galdu. |
| Wednesday, July 29th, 2015 | |
| 3:02 pm | Čurudrošs, neslīdošs, viegli kopjams "aktivitātes paklājiņš" Kā A. pie tāda tika? * Grīdas segums: palietots paklājs, kuru nav žēl sabojāt. (dēļu grīda/parkets/lamināts/linolejs slīd) * Milzīgās mājas labirintos atrasta lielizmēra vaskadrāna, pārlocīta uz pusēm, tā, lai "labā", krāsainā puse būtu iekšā, bet baltās "kreisās" puses būtu uz ārpusi (tās neslīd). * Divas kārtas dvieļu. Ja bērnam pliks dupsis, tad pa virsu zem problēmzonas vēl superuzsūcošais flaneļa autiņš. * Apkārt valnis no sarullētām segām un spilveniem (viss ir ielikts pārvalkos). * Flaneļa autiņus, dvieļus un segu/spilvenu pārvalkus vienkārši iemest veļasmašīnā. Ja nu tomēr kaut kas kādreiz izsūcas cauri līdz pat vaskadrānai, tad visticamāk, tas būs tik maz, ka netraucēs. Ja nu tomēr traucēs, vaskadrānu var paberzēt ar lupatiņu un kādu ķīmiju. |
| Tuesday, July 28th, 2015 | |
| 1:35 pm | Par tēviem un bailēm Svētdien pastaigā satikām paziņu, māmiņu ar gadu vecu meitenīti. Viņai palīdzot kāds cits nevis vīrs, jo vīram "ir bail no šitādiem maziņiem". Nu, i, kas, A. mamma pie sevis nodomāja, "man agrāk arī bija bail no šitādiem maziņiem." Kārtējais iemesls palepoties ar A. tēvu. No otras puses, tajā pastaigā mēs devāmies, jo tēvs neizturēja slodzi un krāca savā gultā. :) |
| Thursday, July 23rd, 2015 | |
| 9:56 pm | Es Tarzāns, tu Džeina Ak, tas man tā tikai likās .. ? Kas tik savāds, bailes sacīt, cilvēku nav tuvumā, jāvelk elpa, jāslēpj galva, jāmūk tavā tuvumā. Kas tik savāds galu galā spīguļo uz akmeņiem? Siltums kluss no tava klēpja, vēji pūš, un priedes šalc, nebaidos, bet tikai slēpjos. Kas tur mirgo? Priedes šalc. Kas tik savāds galu galā spīguļo uz akmeņiem? Ak, tas būs man tikai licies, saules mirga akmeņos. Tas būs licies. Tikai licies. Liels un dzīvs – un nebaidos. No rīta es teicu "vitamīns", un A. atbildēja: "vita". Tagad gultiņā mums ar A. bija pirmā Tarzāna stila saruna. Likās - nupat mēs pirmo reizi iepazīstamies uz šīs planētas. Es rādīju ar pirkstu un nosaucu dzīvnieciņus, kas uzzīmēti uz segas, un tad rādīju uz A. un teicu viņa vārdu, un tad uz sevi, un teicu "mamma". A. uzmanīgi klausījās, sekoja līdzi un kaut ko mēģināja teikt. Uzturēt sarunu. A. vairāk interesēja gan dzīvnieciņu vārdi. |
| 4:16 pm | Mērījumi uz 5 mēnešiem, dakterītes apmeklējums 7 kg 800 g, uzēdis 1 kg pa šo mēnesi. 67 cm A. esot viss tāds jauki proporcionāls, samērīgs un atbilstošs savam vecumam. Ak tu neraža, A. šonedēļ sākumā bija izdomājis gulēt garos miegus no rītiem, bet šodien, kad jāiet pie dakteres, iekrita garajā miegā pa dienas vidu, un, pamodināts nelaikā, uz dakteri skatījās lielām, abižotām ačtelēm, uzmeta lūpiņu un sabrēcās pilnā kaklā, dakterei tāda sabrēkšanās likās liecinām vien par to, ka bērns turas pie labas veselības, un viņa raiti uzmeta A. uz svariem un pēc tam pie lineāla. Dakterītes uzskati bija jau iepriekš paredzami. Nav režīma? Pabadiniet bērnu vienu vai divas dienas, pabrēks un pēc tam ēdīs rātni un naski 5x dienā. Nu varētu izmēģināt to. Rīt piektdiena, sestdien varbūt dosimies uz kādu pasākumu, un svētdien būs tēva diena. Ar pirmdienu varētu sākt izmēģināt šādas procedūras. |
| Wednesday, July 22nd, 2015 | |
| 11:17 am | Bērnvedība  |
| Monday, July 20th, 2015 | |
| 11:19 am | 5 mēneši Pārtiek no piena maisījuma 100%. 68. izmērs apstiepts, 74. izmērs brīvs. Veļas itin veikli uz abām pusēm. Mēģina rāpot, saceļot dibenu augšā un ar galvu ierokoties zemē tā, it kā mestu kūleni, bet uz priekšu mazlietiņ var tikt. Gultiņā liekam gulēt starp sarullētām segām, lai nepamostos apgriezies uz vēdera. Bet tāpat pamanās pamosties sagiezies perpendikulāri gultiņas galvgalī. Runā visvisādas Skaņas un Zilbes, tostarp arī "mmmm" dažādās intonācijās, "mēm", "mā", "ām", purkšķina ar lūpām. Diezgan viegli sasmīdināms. Interesē grabuļi, visādas mantiņas, pašam savas pēdas un rokas var aizrautīgi pētīt, izlietnē manipulē ar ūdenskrānu. Vismīļākā nodarbe gan laikam ir skatīšanās, kā lapas un koki kustas vējā, un aiztikt zālīti. |
| Monday, July 13th, 2015 | |
| 6:17 pm | Pirmās grāmatiņas Dažus vakarus mamma lasa priekšā fragmentus no Brijā-Savarēna "Garšas fizioloģijas". Bet rokās to nedeva. Rokās iedeva pasūkāt Disneja "Pelēcis un Baltīte Ķenguru zemē", lielas bildes, krāsaina, cietiem, labi sūkājamiem vākiem! Un vispār - ko viņa iedomājas? Taisa man kaut kādu grāmatu lasītāja karjeru, vai? Pag. nedēļā veica visādas grāmatu pārbīdes un sakrāva manā istabā trīsarpus plauktus ar vecām un nodilušām bērnu grāmatām?  |
| Thursday, July 9th, 2015 | |
| 7:10 am | Šī bilde izsaka visu Piedod, A., ka es nedomāju tikai un vienīgi par tevi un rakstīšu šeit ne tikai Tavus Notikumus, bet arī Savus viedokļus. Piedod, ka es tomēr esmu samērā egoistiska Māte un daudz domāju par Savām ērtībām, piemēram, par to, kā es varētu izgulēties un būt spējīga Tevi ne tikai pabarot, bet arī ar tevi parotaļāties. Jo Īsta, Nesavtīga Māte, kas sava bērna vajadzības stāda augstāk par savējām, un vēlas būt arī ekoloģiska, izskatītos šādi:  Saskaņā ar zīdīšanas konsultantes Ineses blogā pausto, nesavtīga Māte šādā veidā pavadītu pirmos 2-3 gadus no bērna dzīves, gan dienu, gan nakti (jo bērna miega ritms atšķiras no pieaugušā, un pieaugušajam ir nevis jācenšas, lai bērns gulētu ilgāk, bet gan jāpiemērojas bērna ritmam, un īsta māte zīda savu bērnu, tas ir, viņa nevienu nakti nevar nodot tēva rīcībā un pati izgulēties). Būtībā šāda poza būtu jāieņem aptuveni 80% no šiem 2-3 gadiem, jo zīdīšanai ir jānotiek bieži, mātes piens atrodas bērna kuņģītī aptuveni 30 minūtes, un tad viņš varētu gribēt ēst atkal. + Ja piekopj šādu podiņmetodi, tad tā jāpiekopj 100% no laika, to nevar kombinēt ar nekāda veida autiņiem, pat mazgājamajiem ne, tas nozīmē, ka bērnam visu laiku jāstāv klāt un jāķer viņa momenti. (Es gan nesaprotu, kā fiziski iespējams, kādām dzelžu rokām ir jābūt, lai ieņemtu šādu pozu ilgāk par 2 minūtēm, ja bērns sver 5-15 kg, un zīdīšana notiek aptuveni pusstundu līdz stundu. Un kā šādā pozā ir iespējams būt relaksētai, kas ir priekšnoteikums piena ģenerēšanai. Un kā doties pastaigā ar bērnu ziemas laikā, vai pie ārsta). Ja vēl iztēlojamies, ka sieviete varētu būt patriotiski noskaņota un uztaisīt pulciņu bērnu, tad šādā pozā viņai būtu jāpavada kādi 15 gadi no savas reproduktīvās dzīves. (tuvāk īstenībai būtu, ja attēlā redzamā sieviete būtu netīrā, apraugātā un apčurātā pidžamā, ar neķemmētiem matiem un milzīgiem maisiņiem zem acīm) |