Pārdomas par ēdināšanu
Pagaidām nekas prātīgs ēdināšanas sakarā neizdodas, jo es nevaru izvēlēties vienu no piebarošanas metodēm un haotiski, nepārdomāti, bez režīma mēģinu pielietot te vienu, te otru. Tas ir:
- BVĒ (Bērna Vadīta Ēšana) - dārzeņu, augļu, putras gabaliņi no grīdas vai iedodot rokās,
- piena ēdienreizes laikā iedot daļu no piena, tad dažas karotes ar biezeni vai putru, kas sajaukta ar pienu, un tad atlikušo pienu,
- dot ar karoti biezeni vai putru starp piena ēdienreizēm, lai mazulim vieglāk izturēt šo laiku
- dot putru no pudelītes

BVĒ pieeju ļoti apgrūtina tas, ka bērns negrib sēdēt, tas, ka rāpojot viņš uzrāpo ēdienam virsū un kļūst nervozs, ka ēdiens ir, bet apēst nevar, un kļūst viscaur slidens ar ēdienu, un virtuves grīda kļūst par vienu lielu slidotavu.

Ar karoti ēdinot - dažreiz kaut kas sanāk, dažreiz nē.

Pudelītes jautājums vēl karsts, nopirktu tā saucamos putras uzgaļus, izrādās, tie neder mūsu pudelītēm, nogriezu citiem knupīšiem galus, ai, bet nogriezu pārāk lielus.

Bet visām, pilnīgi visām ēdināšanas pieejām kopīgs ir tas, ka nekāda veida lacītes nepasargā drēbes no nosmērēšanās, un pārģērbšanās nav viena no A. mīļākajām nodarbēm.