Nakšu nemieri un pamieri
Nevaru mierīgi doties pie miera, kamēr neuzrakstu un nepasūdzos visspēcīgajiem interneta dieviem par to, kādas ir A. naktis nu jau kā vismaz 2 mēnešus, jo baldriāņu tabletes vairs nepalīdz aizmigt, tāpēc es ceru uz interneta dieviem, kuri šķīstīs manu dvēseli un sirdi tā, lai tajā iestātos miers un varētu uzreiz aizmigt un efektīvi gulēt. Nu labi, vispār uzrakstīšu A. miega attīstības vēsturi. Pirmos 2 mēnešus A. gulēja visvisādīgi, kamēr 2. mēneša beigās sāka sasniegt 5 un tad 6 stundu ilgu nepārtrauktu miegu pa naktīm. Līdz 4 mēnešiem A. gulēja kā eņģelītis no 24.00 līdz 07.00 vai 08.00 bez ēšanas, bez mošanās, varējām ar vīru divatā mierīgu sirdi aiziet naksnīgā pastaigā uz mežu. Piecos mēnešos A. sāka izrādīt vieglu tendenci mosties vismaz vienu reizi naktī, lai paēstu, vai agros rītos starp 06.00 un 08.00. Ā, sapriecājos, nu viss skaidrs! Jāsāk piebarot, jāsabaro un tad tik būs gulēšana. Nekā. Viss kļuva arvien sliktāk un sliktāk, un tas ir novedis pat pie tā, ka arī darbadienu naktīs, ja mamma pieķer A. tēvu nakts vidū neguļam un rīkojoties visādi citādi neracionāli, viņa grib samainīties ar gultām, un nespēj nopietni ņemt vērā argumentu, ka tēvam būtu tā kā no rīta jādodas uz darbu. Nopietni? ;)

Vidusmēra A. nakts (20.30 - 08.00 jeb gandrīz 12 sūdīgas stundas) ir šāda:
20.30 - A. aizmieg. Es nē, jo man nenāk miegs, un vajag arī savākt piemētāto virtuvi, sataisīt piena rezerves, iztīrīt zobus (duša ir luksuss), etc.
24.00 - labās naktīs, A. pirmo reizi pamostas, lai kārtīgi padzertu pienu un gulētu tālāk, sliktajās naktīs tā ir jau 2. vai 3. mošanās reize. Es ap to laiku eju gulēt.
24.00 līdz 03.00 - A. mostas ik pēc 30 minūtēm, vismaz dažas reizes arī ik pēc 5 minūtēm, ja paveicas, tad ik pēc 60 minūtēm, raud, pasūkā piena pudelei galu, aizmieg.
03.00 līdz 05.00 - A. guļ.
05.00 līdz 06.00 - A. uztrūkstas ik pēc 5 vai 15 vai 30 minūtēm, paraud. ēd pienu vai vienkārši pasūkā pudeli, aizmieg, pēdējā laikā A. šajā laikā mēdz izdomāt, ka varētu padarīt kaut ko interesantu, vārtās, rotē pa gultiņu kā šašliks uz iesma, pieceļas sēdus, skatās, pieceļas stāvus pie gultiņas redelēm un raud, es nolieku viņu guļus, viņš pieceļas sēdus un tad stāvus, es šūpinu, mēģinu sabarot ar pienu, viņš negrib, es nolieku gultiņā, viņš atsāk iepriekš aprakstīto. Es šajā laikā gribētu celties, lai man vakarā jau 21.00 uznāktu miegs. Darīt darbiņus pie datora vai iziet pastaigāties/paskriet, bet kā? ja tikpat kā nav gulēts?
06.00 līdz 08.00 - A. guļ.
08.00 - A. pamostas, piecīgi čivina, lēkā pa gultiņu un grib sākt dienu kāda cilvēka sabiedrībā, citādi lielais raudiens. Man protams, tajā laikā lielais miegs.

Gadās arī labas naktis, kad A. apguļas 20.30, un tad rātni puspamiegam ēd pienu 2x vai 3x naktī, bet tad kā likts, man gadās bezmiegs pirmajā nakts daļā un briesmīgs īgnums otrajā nakts daļā. Vispār līdz ar bērnu nācies atklāt, cik briesmīgi īgni cilvēki mēdz kļūt, kad citi aiztiek viņa miegu.


Daktere teica, ka varbūt pietrūkstot D vitamīna, lai dodot divus pilienus.
Un putru arī varot ēst vairāk. Labajās reizēs, kad A. ir noskaņots ēst putru, viņš izēd puskrūzīti, daktere teica - viņš mierīgi varot izēst arī visu krūzīti.
Bet then again ir jau vēl tie attīstības lēcieni, krīzes, un zobi nāk, un kad nākot zobi, tad jau bērni īpaši daudz neēdot. Bet ne krīzes, ne zobi neilgst divus mēnešus.