Man bez dažām stundām 8 mēneši, kā man iet?
Šorīt, tāpat kā vienmēr pēdējās divās nedēļās, mamma un tētis spēlēja spēli "kuram pirmajam uznāks depresija, tas tajā dienā būs atbrīvots no pienākumiem", bet šoreiz sanāca kaut kāds neizšķirts un aizbraucām visi kopā uz pilsētu darīt neko, man liekas, tāpēc, ka vakar uzvarēja abi divi, mamma izdzēra tēta iesākto mokas pudeli, tētis būvēja klucīšu torni, kuru manā vietā izjauca mamma, pusdienu biezeņa vietā dabūju rīvētu burkānu un biezpienu, vakariņās avokado un banānu, visas grīdas mājā pārklājās ar aukstuma apdvestu rotaļlietu slāni, jo netika iekurināta krāsns, bet laikam tovakar zaudēja tētis, jo viņš iekurināja krāsni, saremontēja krāsns durtiņas un sāka mazliet smaidīt. Šorīt pa ilgiem laikiem es izvairījos no rīta procedūrām, tētis mani atstāja guļamajā rāpulītī un nelika ēst brokastu putru, pēc tam mamma lika to ēst otrajās brokastīs, bet pārāk neuzstāja, jo vecmāmiņa skatījās. Mamma parādīja vecmāmiņai, kā es protu rāpot pa trepēm uz augšu, vecmāmiņa teica, ka viņa tādas šausmas nevarot skatīties, ņēma mani rokās un nesa atpakaļ uz virtuvi. Redzēju kaķi, bet viņš ļoti ātri aizlīda aiz dīvāna un lika man vilties. Pēc tam es daudz tiku vadāts mašīnā un redzēju DEPO veikala papagaiļus. Pusdienu man nebija vispār jo mamma pateica tētim, ka viņa nevar/negrib taisīt biezeni un viss ir slikti, DEPO veikalā biezeņus nepārdod, vakariņās spēlējos ar svaigu puķukāpostu, un gurķi, saberzu driskās rupjmaizes gabalu, pūtu uz āru iedoto putru un omletes gabaliņus, kamēr, kā parasti, krēsliņā ir garlaicīgi un uznāk nepārvarams miegs un kašķis, tāpēc mamma atļāva man atkal rāpot un plosīties pa virtuves grīdu, un pati man rāpoja pakaļ ar putras karoti, tiklīdz es apsēdos, tā dabūju putras karoti, tā man patika labāk, tāpēc es tikai vienu no tām izpūtu laukā. Un vispār zinu, ka varu darīt jebko, ko gribu, jo es esmu maziņš un jo man nāk jauni zobi.