35.nedēļa, ieņemam zemā, izmisušā starta pozīciju, steady-ready
Sajūta, ka mazais ir pagriezies vertikāli, un ka mans vēders nu viņam pieguļ kā uz pudeles uzmaukta zeķe. Vienu rītu viņš sacēla pamatīgu vētru, un, kad piecēlos no gultas, sapratu, ka kaut kas ir mainījies. Tālu sānos vairs nekas nedur, un vēdera lejasgals ir sāpīgs un velk uz leju. Niecīgākā bērna kustība ir sāpīga gan iekšiņā, gan āriņā. Laikam viņs to apzinās? Jo kustas retāk, maigāk un apzinīgāk. Vertikāli!! Tā ir pareizā starta pozīcija!! Kuru katru mirkli pudelei var atsprāgt korķis! Bet vēl nav laiks, vēl taču nevar! Vēl nav sapirktas mantas, nav apmeklēti kursi, nav zināma dzemdību vieta!

Pieķēros vērsim pie ragiem, šodien vai nekad, un sajutos pazudusi. Gribēju tikai izdarīt vienkaršu lietu - sastādīt iepirkumu sarakstu dzemdību somai un mazuļa pirmajām drēbītēm, bet apstājos - man vajag dzīvu cilvēku pretī! Dzīvu profesionāli, no miesas un asinīm, kas man pateiktu - dari tā vai tā, un tāpēc. Internets ir pilns ar rakstu un blogu un forumu labirintiem, bet nav nekādas "oficiālas", "nopietnas" informācijas. Dzemdību somas, izrādās, var atšķirties, atkarībā no izvēlētās dzemdību vietas - bet ja man tāda vieta nav sarunāta (nodrošināta), tad kā lai es zinu, ko likt somā? Ginekoloģe par dzemdībām ar mani nav runājusi, tikai veikusi pavisam īsas medicīniskas vēdera pabraukāšanas un mērījusi svara pieaugumu. (dzemdības? nesatraucies, nedomā par to, tās ir tikai vienu dienu, un pēc tam vairs nav! Es teicu - man lūdzu, vajadzētu kādu uzticamu rokasgrāmatu, tipa "grūtniecība un bērns for stupid young mummies", kur no A līdz Z būtu uzrakstīts, kādi procesi notiek, ko drīkst un ko nedrīkst, ko ēst, ko darīt ar bērnu, kā ģērbt, kā mazgāt, kā turēt, kā kopt, ko pirkt. Ā, viņa atbildēja, tev ir jautājumi par to, kā uzvesties grūtniecības laikā un par to, kā kopt bērnu? paskaties valsts "portālā" www.grutnieciba.lv. - Paskatījos , tur nekā nav, atgremoti, īsi, virspusēji rakstiņi, samesti nepārskatāmā veidā pa neloģiskām sadaļām. neka īsti nopietna, tad jau tas pats cālis.lv ir sakarīgāks un dziļāks). Uz kādiem kursiem vai vingrošanām, kur varētu satikt profesionāļus, kuriem "piekabināties", līdz šim nevarēju iet, jo biju pārāk aizņemta ar darbiem. Tagad atbrīvojos, un izrādās, nemaz vairs nevaru iet uz neko tādu, jo valstī ir bēbīšu bums un visu nākamo mēnesi nevienos kursos brīvu vietu nav. Prasīt palīdzību savai mātei, māsai, māsīcai, radiniecei, draudzenei? Mātei un radiniecei es neuzticos (cita paaudze, cita izglītība, citas vērtības). Labi, ka vismaz ir divas apbērnotas draudzenes.

Vārdu sakot, līdz pat šim brīdim neviens profesionālis 8 mēnešu laikā uz mani nav palūkojies ilgāk par 5 minūtēm vai tā pa īstam aptaustījis vēderu, un ja man tagad pēkšņi sāktos dzemdības, es nezinātu, kur doties, un bērns piedzimtu pliks drūmajā februāra salā. Sajutos, ka ar visu šo lielo bēbīšu bumu, ar visu mūsdienu moderno medicīnas un aprūpes sistēmu un ar visu lielo valsts atbalstu, tādas atsevišķi stāvošas young dumb mummies kā es joprojām nevar iegūt uzticamu (!), profesionālu, modernu informāciju un atbalstu, un ir ļoti atkarīgas no sagadīšanās un veiksmītēm.

Man taču nebija ne jausmas pat par tādām lietām, vai ginekoloģe man iedos vecmātes vai slimnīcas kontaktus, kaut kādu nosūtījumu, vai tamlīdzīgi, vai arī man kādā brīdī vienkārši jāsēžas ātrajā palīdzībā un kur vedīs, tur vedīs. Labi, ka vismaz ir to pašu "neoficiālo", neuzticamo internetu āres un 2 apbērnotas draudzenes. Tā es uzzinu par to, ka ir tāda "Stārķa ligzda", ka ir tādas "dabiskās dzemdības", ka epiziotomija ir ne tikai nepatīkama, bet arī ļauna un nevajadzīga, un ka iespējams trenēt vagīnu (http://www.bernuarsts.lv/index.php?T=29 ), un ka slimnīca un vecmāte man ir kaut kādā mistiskā veidā jāatrod un jāizvēlas pašai uz savu roku un savlaicīgi, un jānoslēdz līgums, citādi mani aizvedīs sazinkur pie sazinkā.

Ar plikuma problēmu es nolēmu tikt galā ātri un nesāpīgi. Doties uz bērnu veikalu miniKid.lv klātienē, un pa pusstundu kopā ar pārdevēju ātri salasīt mantas groziņā no tā, kas ir pieejams uzreiz uz vietas. Nav pats daiļākais iepirkšanās veids, un rāpulīšiem ne visiem ir mans mīļākais dizains, bet man pretī ir dzīvs cilvēks, pārdevēja, un bērns nebūs pliks. Vismaz nepavisam pliks.

Rīt kārta vecmātei. Piezvanīju bezmaz vai uz labu laimi uz vienu no telefoniem, kas izlikti "Stārķa ligzdas" mājaslapā. Balss pa telefonu bija laipna, pretimnākoša, enerģiska, tas vieš manī cerības. Ceru ar šo starpsoli atrsināt arī dzemdību somas lietu.