CO₂ absorbēšanas iekārtas jeb DAC (Direct Air Capture) pašlaik tiek uzskatītas par potenciālu rīku klimata pārmaiņu mazināšanai, taču to reālais pienesums ir stipri ierobežots. Šādas iekārtas ir ārkārtīgi dārgas – izmaksas par vienas tonnas CO₂ izņemšanu no atmosfēras svārstās no 600 līdz 1000 eiro. Turklāt pašreizējie projekti spēj absorbēt tikai nelielu daļu no cilvēces ikgadējām emisijām: piemēram, Climeworks lielākā iekārta "Orca" Islandē gadā savāc aptuveni 4000 tonnas CO₂, kamēr pasaules emisijas pārsniedz 35 miljardus tonnu gadā.

Šāda tehnoloģija vēl nav mērogojama globālai problēmas atrisināšanai – nepieciešamā enerģija, materiāli un infrastruktūra būtu milzīga un šobrīd nepastāv. Pat straujas attīstības gadījumā DAC sistēmas varētu spēlēt tikai papildinošu, nevis galveno lomu klimata stratēģijā.

Ņemot vērā šos faktorus, CO₂ absorbēšanas tehnoloģijas nav aizvietojums tādām plaša spektra politikas iniciatīvām kā Eiropas zaļais kurss, kas paredz emisiju samazināšanu avotā, enerģētikas pāreju, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu ekonomikas restrukturizāciju. Paļauties tikai uz tehnoloģiskiem risinājumiem būtu riskanta ilūzija, kas varētu novest pie problēmas padziļināšanas, nevis atrisināšanas.