Apgalvojums par Sviesta Cibu kā “nožēlojamu vietu” ignorē tās pamatfunkciju un kultūrvēsturisko nozīmi. Ciba nekad nav bijusi tikai personīgo piezīmju blogs – tās kodols vienmēr ir bijis diskusija. Atšķirībā no sociālajiem tīkliem, kur viedokļi parasti tiek klāstīti bez iespējas uz argumentētu atbildi vai nu algoritmiskas noslēgtības, vai emocionālās ievainojamības dēļ, Ciba ir strukturēta kā diskusiju telpa: komentāru pavedieni ir lineāri, pārskatāmi un vēsturiski saglabāti. Tā nav “laikošanas” platforma – te dominē saturs, nevis forma. Atlanta cibā šis aspekts ir īpaši izteikts. Ja kāds vēlas redzēt, kā izskatās patiesi kvalitatīva, intelektuāli intensīva un nereti arī konfrontējoša diskusija latviešu valodā, tad tieši Atlanta ciba ir vislabākais piemērs. Šajās diskusijās cilvēki nav vienisprātis, un tas arī nav mērķis – bet pastāv argumentācijas kultūra, tekstuāla precizitāte un spēja uzturēt domu pavedienu, kas mūsdienu fragmentētajā informācijas vidē ir gandrīz zudusi.

Nav citas latviešu valodā funkcionējošas platformas, kur diskusija būtu iespējama tik sabalansētā veidā: asums bez totālas vulgarizācijas, humors bez infantilitātes, kompetence bez dogmatikas. Turklāt Ciba – atšķirībā no Facebook grupām vai Twitter pavedieniem – nepiedāvā “dopamīna bonusiņu” par katru reakciju. Tieši šis apzinātais neērtums attīra diskusiju no pozēšanas un pašreklāmas slāņiem. Sviesta Ciba ir nevis “bomžu miskaste”, bet viena no pēdējām vietām latviešu digitālajā telpā, kur cilvēki joprojām runā cits ar citu, nevis tikai par sevi.