Sēžam mēs ar Kuminjshu tādā kā austrumnieku zālē pie zemiem galdiem uz paklājiem. Vēl ir arī daudz citu cilvēku jeb viesu, jo tiek svinēta Kuminjsha jubileja, bet es vinjus nepazīstu. Mielojamies mēs ar Visādiemlabumiem. Zāles otrā kakta uz tāda kā postamenta jeb mazas skatuvītes fonā dzied Alla Pugačova. Mēs viņai īpaši lielu vērību nepiegriežam, jo mums tāpat ir jautri. Te pēkšņi viņa sāk dziedāt vienu gabalu ne no sava repertuara. To laikam dziedāja Krokodils Gena (vai Čeburaška): - "...k sažeļeņija, ģeņ ražģeņja, toļko raaaaz v gadu".

Šito izdzirdējuši, mēs Kuminjshu saskatāmies un gandrīz vienlaicīgi sakām: - "čo za naglosķ etokaja!". Kuminjsh kaut kur pagrābstās gar galda malu un nospiež kaut kādu podziņu. Skatuvītei nekavējoties aizvelkas priekškars. Un mēs turpinam jautroties tālāk....

Vakar gulēt ejot man bija labs noskaņojums.