garā atbilde; vari jau priekšlaikus apvainoties

īsā atbilde ir, ka piesardzīgi būtu vispār zināt, par ko runā, nevis mest marksismu-ļeņinismu (to neraksta ar lielajiem burtiem latviski) vienā katlā ar akadēmisko marksismu. marksisms ir kapitālisma izpētes rīks; marksisms-leņinisms ir revolucionāri utopiska ideoloģija, kas it kā izmanto šo rīku, bet patiesībā ir balstīta pilnībā atmestā Marksa historicismā. es paužu noturīgu domu gaitu *pret* autoritārismu kā tādu un tieši kreiso autoritārismu. marksists-ļeņinists no manis nesaņemtu vēlīgāku attieksmi kā nacīts

otrkārt, neoliberālisma/turbokapitālisma kritika ietver nosacītu sociāldemokrātijas aizstāvību. tas ietver lietas, uz kurām tu it kā paraksties, kā tirgus regulēšana un labklājības valsts. antikapitālismu var pamatoti virzīt vēl tālāk, bet ir jāsaprot pamata jēdzieni. "dzimis PSRS" dod ļoti nosacītu ieskatu politekonomijā, un pēc neatkarības atjaunošanas ieviestais neoliberālisms dod būtisku pamatu antikapitālismam

mans tonis un manierismi ir ākstīgi, bet saturs nopietns; tas ir daudz labāk kā tad, ja tas ir otrādi, kā tev: nesaturīgi, bet ar smaganēju toni