 nebiju domÄjis neko rakstÄ«t, bet: paskatieties uz tiem idiotiem. es jÅ«tos kÄ Raudive, kas saÅemtu pÄrraides no lobotomosfÄras vai garÄ«go punduru planÄtas. vecÄsmÄtes sÅ«tÄ«ta Ä·Ädes vÄstule bÅ«tu piemÄrs sakarÄ«gÄkai sarunai. Ŕī ir vÄrdu nemÄ«cÄ«Å”ana, ja kas. laiks atbildÄt uz podiÅa iet nemÄcÄ«tiem cilvÄkiem
tirgus nodokļu politikaizlemt citu vietÄ, kas viÅiem bÅ«tu vajadzÄ«gs, izklausÄs samÄrÄ autokrÄtiski, tÄpÄc ir labi, ka pastÄv demokrÄtiski kopÄju lÄmumu pieÅemÅ”anas veidi. varbÅ«t kÄds ir dzirdÄjis par sociÄldemokrÄtiju, kur sabiedrÄ«ba kopÄji mÄÄ£ina noteikt taisnÄ«gas nodokļu likmes Å”is ir punkts uz i minÄtajam par no ASV ievazÄto neoliberÄlismu: "nodokļi ir zagÅ”ana" jeb noliegt, ka bÅ«tu iespÄjama taisnÄ«ga nodokļu politika, ir neatŔķaidÄ«ta labÄjo 'libertÄrieÅ”u' Å”aurpierÄ«Å”u kliÅ”eja. 'labÄjie libertÄrieÅ”i', kÄ minÄts, apzÄ«mÄ ASV neoliberÄļus, jo amerikÄÅiem ir ieaudzinÄts no vÄrda "liberÄls" mesties pumpÄm taisnÄ«gums nodokļu politikÄ un citur pastÄv amplitÅ«dÄ, un par lielÄkiem vai mazÄkiem nodokļiem var bÅ«t pamatotas domstarpÄ«bas, bet tas, ka salÄ«dzinoÅ”ai saujiÅai cilvÄku pieder vairÄk kÄ visai pÄrÄjajai planÄtai, ir neprÄts, miljardieri ir neprÄts, un pat neoliberÄlisma izmÄ«cÄ«tÄ [sic] domu gaita nespÄj sniegt tam segumu sociÄldemokrÄtija ir labÄks kapitÄlismsotrs pamata apsvÄrums tirgus nodokļu politikÄ ir tÄs iedarbÄ«gums, un arÄ« Å”ÄdÄ ziÅÄ neoliberÄlisms izgÄžas: tas ir mikrovilnÄ« uzsildÄ«ts gadsimtu iepriekÅ” atspÄkotais monetÄrisms. neoliberÄļu tirgus reformas atkal un atkal nespÄj sasniegt uzstÄdÄ«tos mÄrÄ·us vai pat panÄk pretÄjo, un tam par spÄ«ti tÄs atkal un atkal tiek ieviestas, jo to patiesais mÄrÄ·is ir oportÅ«nistisks un uzspÄ«lÄtais "neredzamÄs rokas" jÄdziens ir tikai veids kÄ to atmazgÄt turbokapitÄlisti jeb neoliberÄļi ir slikti kapitÄlisti, kas ievieÅ” skrÄjienu uz leju un iznieko lÄ«dzekļus, neieguldot tos atpakaļ iekÄrtÄ un neieguldot cilvÄkos. regresÄ«vi nodokļi ir uzskatÄmi postoÅ”a politika, un taupÄ«bas politika ir regresÄ«vs nodoklis; tas, ka Starptautiskais ValÅ«tas fonds to uzspiež, ir kliedzoÅ”s piemÄrs tam, ka TeÄerisms un Reiganisms neizzuda lÄ«dz ar deviÅdesmitajiem, un tas pamatÄ apdraud sabiedrÄ«bas nÄkotni, jo sabiedrÄ«bas nÄkotne ir atkarÄ«ga no pienÄcÄ«ga ieguldÄ«juma bÄrnu attÄ«stÄ«bÄ. CibÄ tieÅ”i Å”obrÄ«d ir saruna par izglÄ«tÄ«bu, kurÄ atspoguļojas neoliberÄlisma uzbrukums tai, un es tajÄ 'iesvÄros' citur, bet bÅ«tÄ«ba ir, ka neoliberÄļi ir patumÅ”i ļautiÅi, kas vÄlas, lai citi arÄ« tÄdi bÅ«tu, lai gan paÅ”i to nekad neatzÄ«s. neoliberÄlisms tieÅ”Ä izpratnÄ ir zombiju armija domu karÄ. vÄrsties pret izglÄ«tÄ«bu ir nesakarÄ«gi arÄ« no tirgus skatpunkta, jo izglÄ«tÄ«bai ir salÄ«dzinoÅ”i augsta ieguldÄ«jumu atdeve, un tas it Ä«paÅ”i nav sakarÄ«gi mazas valstiÅas ietvaros, kurai nav naftas iegulu, bet var bÅ«t attÄ«stÄ«ti prÄti, ko piedÄvÄt pasaulei staļinisma blefsmarksisms ir bÅ«tiska akadÄmiska nozare ar bagÄtÄ«gu literatÅ«ru; marksisms-ļeÅinisms (ML) savukÄrt ir feodÄlisma un asiÅainu karu gaļas maŔīnas traumÄtai agrÄrai sabiedrÄ«bai uzmocÄ«ts revolucionÄrs utopisms. tas, kÄdÄ mÄrÄ ML vispÄr bÅ«tu marksisms, ir atvÄrts jautÄjums: MarksÄ var ielasÄ«t utopisku revolucionÄrismu un var neielasÄ«t. piemÄram, plaÅ”i tiražÄtajai "proletariÄta diktatÅ«ras" frÄzei vÄrds "diktatÅ«ra" savu negatÄ«vo pieskaÅu ieguva vÄlÄkos laikos; Marksa laikÄ "diktatÅ«ru" mÄdza lietot arÄ« kÄ "pÄrvaldi" katrÄ gadÄ«jumÄ, sarunas par vÄsturisko marksismu iet pilnÄ«bÄ pÄri pilnÄ«gu artonu galvÄm, kas spÄj sastÄdÄ«t Å”Ädu tekstu. es varu skaidrot vai neskaidrot, ka marksisms ir pÄtniecisks rÄ«ks pastÄvoÅ”o apstÄkļu izziÅai, kura noderÄ«gums ir vairÄk kÄ izturÄjis laika pÄrbaudi, un tÄpÄc arÄ« par to joprojÄm runÄ nopietni, izglÄ«toti cilvÄki (ne es) nopietnos izdevumos. pretÄjais skaidrojums burtiski ir nacistu sazvÄrestÄ«bas teorija par "kultÅ«rmarksismu", un es ar to domÄju burtiski burtiski nevis patiesÄ«bÄ tÄlaini. tas bija nacistu skaidrojums, ka marksisms bÅ«tu (((viÅu))) mÄÄ£inÄjums visiem sariebt aiz tÄ«ras ļaunprÄtÄ«bas. pilnÄ«gi artoni varÄtu ievilkt savu stulbo lauku seju libgen un, piemÄram, atrast Terija ÄŖgltona grÄmatu par marksismu un pÄrliecinÄties, ka tÄ nav sazvÄrestÄ«ba, bet ir rÄ«ks, un ML gadÄ«jumÄ tas bija sÅ«dÄ«gi pielietots rÄ«ks. artona ierakstÄ ir runÄts par "piesardzÄ«gu attieksmi" pret marksismu, bet patiesÄ«bÄ tÄ ir nezinoÅ”a spÄlÄÅ”anÄs ar jÄdzieniem. es gan saprotu, ka lasÄ«t ir darbs un ka vienkÄrÅ”i irgÄties un saukÄt citus ir pÄrÄk Ärti. es arÄ« negaidu, ka mazliet atsaldÄtÄ tautas daļa (Å”eit vairÄk domÄju komentÄtÄjus pie artona ieraksta) atteiksies no savÄm atsaldÄtajÄm tautas gudrÄ«bÄm, bet tajÄ paÅ”Ä laikÄ nenÄk par ļaunu cerÄt, ka manis ieskicÄtais artons kÄ cilvÄks, kam pÄrÄk sakÄpis galvÄ no dzÄ«ves sniegtajÄm priekÅ”rocÄ«bÄm, un ka tÄpÄc varÄtu gudri spiest par katru jautÄjumu, nav patiesais artons autoritÄrisma greizie spoguļiviens no marksisma jÄdzieniem ir "atsveÅ”inÄtÄ«ba", un tas ļauj atpazÄ«t draudÄ«gu iezÄ«mi neoliberÄlisma uzsvarÄ uz individuÄlismu pretstatÄ kolektÄ«vismam: kopÄ«ba ir viena no cilvÄku pamatvajadzÄ«bÄm, un atsveÅ”inÄti cilvÄki ir vieglÄk pakļaujami tÄdÄm slimÄ«gÄm kopÄ«bas izpausmÄm kÄ kulti. piemÄram, slimÄ«ga atsveÅ”inÄtÄ«ba lielÄ mÄrÄ raksturoja VeimÄras valsti. te ir vÄrts runÄt par citu man veltÄ«tu Ä«su pÄrspriedumu: par nacismu. kÄ parasti, iespaidu atstÄj tÄlainÄ sliena, kas tek autoram, un tÄ ir padrÅ«ma mÄcÄ«ba par to, cik svarÄ«gi ir attÄ«stÄ«t metakognitÄ«vÄs (domÄÅ”anas par domÄÅ”anu) spÄjas, bet acÄ«mredzamais nejÄdzÄ«gums arÄ« ļauj Å”Ädus uzbrukums (piemÄram, faÅ”ismu kÄ nebÅ«Å”anu RacionÄlimā¢) viegli noraidÄ«t. autoritÄrisma greizo spoguļu lomai nacisma sagrÄvÄ vajadzÄtu bÅ«t truismam, bet raksts netieÅ”i atsaucas uz autoritÄrisma uzrÄviena mÄ«tu, un tas ir tÄds pats mÄ«ts kÄ par sevi mÄÄ£ina vÄrpt neoliberÄlisms. uzrÄviena vietÄ nacistu VÄcija virzÄ«jÄs uz sagrÄvi vÄl pirms kara sÄkuma, jo autoritÄrisma greizie spoguļi nav iedarbÄ«gs veids kÄ iekÄrtot sabiedrÄ«bu. nacistu domu gaitas eksistenciÄli dziļais nejÄdzÄ«gums un no tÄ izrietoÅ”Äs sabiedriskÄs nejÄdzÄ«bas padarÄ«ja karu un teritoriÄlu izpleÅ”anos par tieÅ”Äko veidu kÄ atlikt gaidÄmo sagrÄvi. nacisti paÅ”i sevi nostÄdÄ«ja izvÄles priekÅ”Ä starp karu vai nepastÄvÄÅ”anu. nacistu iekÄrtas sasniegumi ražoÅ”anÄ un zinÄtnÄ notika par spÄ«ti autoritÄrismam, un tas ir vÄrtÄjams kÄ uzrÄviens tikai tad, ja ir vienalga, kas tieÅ”i tiek darÄ«ts, bet ka kaut kas notiek. tas, cita starpÄ, arÄ« bija tas, kÄ nacisti sevi vÄrtÄja: nacisms bija pamatÄ tukÅ”a ideoloÄ£ija ar atseviŔķÄm uzmÄcÄ«gÄm domÄm kÄ par "tÄ«rÄ«bu" vai "netÄ«rÄ«bu", un pÄrÄjais bija praktiskas rÅ«pes par to, kÄ bÅ«t pÄc iespÄjas nacistiskÄkiem citiem vÄrdiem, autors nevilÅ”us vÄrtÄ nacismu lÄ«dzÄ«gi kÄ paÅ”i nacisti: kÄ rÄ«ku, un tam vajadzÄtu katram likt justies neÄrti, un tas ir smags sabiedrÄ«bas nosodÄ«jums, cik daudzi ne tikai nepiekritÄ«s Å”im novÄrojumam, bet uztvers to kÄ murgojumu. tas ir kÄ sist cilvÄkam un izturÄties it kÄ bÅ«tiskais jautÄjums bÅ«tu kÄ sist labÄk nevis kÄpÄc tu to vispÄr dari. pirms laika CibÄ uzpeldÄjuÅ”ais Ärentes jautÄjums ir tieÅ”i par to tÄda gan ir dzÄ«ve RacionÄļu lobotomosfÄrÄ: noplicinÄts priekÅ”stats par saprÄtu, kurÄ jÅ«tas ir tikai saprÄta pretstats, un kas pamatÄ tiecas pÄc auksta aprÄÄ·ina, un attiecÄ«gi saukt nacismu par ļaunu ir padoties jÅ«tÄm un zaudÄt "fakti un loÄ£ika" punktus. domas nabadzÄ«bakÄ aprakstÄ«ts iepriekÅ”, turbokapitÄlisms vai neoliberÄlisms ir sliktÄks kapitÄlisms, jo tas patiesÄ«bÄ vairo nabadzÄ«bu: mÄkslÄ«gi netaisnÄ«ga lÄ«dzekļu sadale padara nabagos nabagÄkus un bagÄtos bagÄtÄkus, un sabiedrÄ«ba kopumÄ paliek nabadzÄ«gÄka nekÄ tÄ bÅ«tu bijusi taisnÄ«gÄkÄ un saprÄtÄ«gÄkÄ iekÄrtÄ (tÄdÄ kÄ sociÄldemokrÄtija). netaisnÄ«ga lÄ«dzekļu sadale liedz pieeju lÄ«dzekļiem, kas vajadzÄ«gi, lai cilvÄki pilnÄ«gÄk Ä«stenotu savas iespÄjas. netaisnÄ«gi sadalÄ«ti tiek arÄ« jÄdzieniskie pasaules izziÅas lÄ«dzekļi: neoliberÄlisms pamatÄ ir ļaunticÄ«gs, un tas tiek ieviests un uzturÄts, ievedot cilvÄkus vÄrdu labirintÄ. tas mÄÄ£ina aizklÄt netaisnÄ«bas un maldu mÄkslÄ«gumu: savtÄ«gums un tikai savtÄ«gums kÄ noteicoÅ”Ä sabiedrÄ«bas vÄrtÄ«ba tiek pasniegts kÄ dabisks vai aksiomÄtisks es mÄÄ£inu bÅ«t ziÅnesis par Å”o jÄdzienisko nabadzÄ«bu un teikt, ka ļoti daudzi tÄpÄc nesaprot pasauli, un ka pÄrprast dažÄdas nejÄdzÄ«bas kÄ zinÄÅ”anas par pasauli ir bijis un var bÅ«t postoÅ”i. atzÄ«t nezinÄÅ”anu ir izaicinoÅ”i, bet cilvÄki (arÄ« es pats) gan pamatÄ nevÄlas izaicinÄjumus, bet vÄlas priekÅ”rocÄ«bas, un es arÄ« neesmu Ä«paÅ”i labs skaidrotÄjs, tÄpÄc mani jÄdzieniska spartiskuma vÄrdÄ daudzi mÄÄ£ina iespert akÄ. tÄpÄc sanÄk Å”Äds dusmÄ«gs ieraksts, bet tas var bÅ«t vÄl dusmÄ«gÄks glumas, neizaicinÄtas priekÅ”rocÄ«basiesaitÄtÄ pÄrsprieduma par nacismu pavadoÅ”ajÄs samazgÄs pamanÄ«ju cilvÄku, uz kuru man nepatika liek negribÄt atsaukties vÄrdÄ, bet kuru var ļaut uzminÄt, pieminot glumas priekÅ”rocÄ«bas es bÅ«tÄ«bÄ esmu "slikts", lai atgÄdinÄtu, ka var nebÅ«t labs par spÄ«ti priekÅ”rocÄ«bÄm. izŔļūkt cauri izglÄ«tÄ«bas iekÄrtai var ļaut izvairÄ«ties no ÄrÄju dzinuļu iepotÄÅ”anas, bet arÄ« izaicinÄjumam ir bÅ«tiska nozÄ«me iekÅ”ÄjÄ dzinulÄ«. es skolÄ bÅ«tÄ«bÄ iemÄcÄ«jos izmÄÄ£inÄt lietas un tad zaudÄt interesi, ja tÄs sanÄca. ar laiku pamestÄs lietas ir sakrÄjuÅ”Äs, tÄpÄc pacÄlums par kaut ko, kas sanÄk, rada mieles par iepriekÅ”ÄjÄm reizÄm, un tÄpÄc es tiecos, piemÄram, izaicinÄt nereti naidÄ«gi noskaÅotu cilvÄku svÄtÄs govis, kas ir samÄrÄ sveÅ”as man un vÄl sveÅ”Äkas viÅiem. tas nekad Ä«sti labi nesanÄks un tÄpÄc nebÅ«s jÄbesÄs, bet tÄpat var just virzÄ«bu, kÄ arÄ« dažreiz gadÄs uzjautrinoÅ”i brīži pamata priekÅ”rocÄ«ba ir laiks: bÅ«vÄt domu smilÅ”u pilis vienmÄr bÅ«s zÄ«mÄÅ”anÄs ar savu laiku, it Ä«paÅ”i par vispusÄ«gÄkiem jautÄjumiem. uzbrukt citu domÄm vienmÄr varÄs izskatÄ«ties it kÄ tu kÄptu uz galvas ar savÄm priekÅ”rocÄ«bÄm. pÄrÄk nejust pasaules spiedienu arÄ« ļauj brÄ«vÄk domÄt. tas viss ir iemesls bÅ«t labvÄlÄ«gam pret citiem pÄc noklusÄjuma, jo viÅiem var nebÅ«t tÄdas paÅ”as priekÅ”rocÄ«bas. pretstats tam ir cilvÄki, kuriem ir laiks bÅ«t ļaunticÄ«giem, un pret kuriem man nav Ä«paÅ”u sirdsapziÅas pÄrmetumu bÅ«t sÅ«dÄ«gam. Ä«paÅ”s pretstats tam ir cilvÄks, kas pÄrmantotu priekÅ”rocÄ«bu rakstÄ«t cienÄ«jamam (vairs ne tik cienÄ«jamam pÄc tam) izdevumam pirms gadiem izmantoja zemiskam uzbrukumam jau tÄ mazÄk aizsargÄtai cilvÄku kopai; kuram gandrÄ«z nesalÄ«dzinÄmas priekÅ”rocÄ«bas ir izpauduÅ”Äs glumÄ reakcionÄrismÄ, ko paust no augstumiem tl; driepriekÅ” devu godÄ«gu padomu neÅemt mani vÄrÄ, ja tik ļoti nepatÄ«k teiktais, jo vÄji vai ļaunticÄ«gi uzbrukumi drÄ«zÄk izceļ, ka runa ir par svÄtajÄm govÄ«m. es tikmÄr turpinÄÅ”u teikt, ka neoliberÄlisms ir tumsonÄ«ba un mÄÄ£inÄt atmaskot Ä«paÅ”o intereÅ”u iedÄstÄ«tas domas, jo es negribu virzÄ«ties uz sabiedrÄ«bu kÄ galÄjas nevienlÄ«dzÄ«bas piemÄros citur, kur ir vai nu grausti vai villas ar augstÄm sÄtÄm un sargiem ar ieroÄiem 2007. gadÄ pastÄvoÅ”Ä iekÄrta ietriecÄs sienÄ, un tas ir tik labs iemesls runÄt par to, kurp to stÅ«rÄ "neredzamÄ roka", cik vien var bÅ«t. sociÄldemokrÄtija ir viennozÄ«mÄ«gi vÄlamÄka par turbokapitÄlismu, bet kapitÄlisms jebkurÄ gadÄ«jumÄ ir spÄlÄÅ”anÄs ar sÄrkociÅiem, jo satur turbokapitÄlisma un to pavadoÅ”Äs nebrÄ«ves aizmetÅus. varai ir iedzimta tieksme tikt savÄktai kopÄ, un sociÄldemokrÄtija joprojÄm pieŔķir ļoti daudz varas Ä«paÅ”ajÄm interesÄm. Ä«paÅ”Äs intereses Å”o varu izmanto, piemÄram, lai nopirktu Dienu un padarÄ«tu to vairÄk kÄ NeatkarÄ«go RÄ«ta AvÄ«zi ielaists iznÄkums Å”ai norisei ir, ka cilvÄki pÄrliecinÄti uzbrÅ«k sociÄldemokrÄtijai jeb tam, kam kapitÄlismÄ bÅ«tu jÄstÄv starp vairumu cilvÄku un nebrÄ«vi. Ä«paÅ”i gadÄ«jumi var izspiest no sevis frÄzes kÄ "minifeodÄlisti" par iekÄrtu, kur apkalpojoÅ”ie darbinieki saÅem minimÄlo algu un svÄtku dienÄs tÄ vietÄ, lai varÄtu pavadÄ«t laiku ar Ä£imeni, lÄ«dz naktij kalpo citu vajadzÄ«bÄm, tÄdÄm kÄ paspÄt pÄdÄjÄ brÄ«dÄ« nopirkt Å”ampÄnieti. RIMI darbalaiks ZiemassvÄtku vakarÄ saÄ«sinÄjÄs par vienu stundu ielaists iznÄkums ir, ka uzÅÄmumi vairs nemÄÄ£ina ražot vai sniegt pakalpojumus, bet ievÄkt Ä«ri. piemÄrs tam ir alkohola un azartspÄļu atkarÄ«bas nozares un tas kÄ tÄs ietekmÄ jau tÄ mazÄk aizsargÄtus cilvÄkus; it Ä«paÅ”i, piemÄram, atkarÄ«go vecÄku bÄrnus. cits piemÄrs ir patÄriÅa aizÅÄmumi, kas pamatÄ domÄti cilvÄkiem, kas dzÄ«vo no rokas mutÄ. mÄÄ£inÄjumus bÄ«dÄ«t kÄrtÄjo privatizÄciju bÅ«tu jÄizÅirdz no istabas, bet valda mÄkslÄ«gs atmiÅas zudums par iepriekÅ”ÄjÄm reizÄm. pagÄjuÅ”ogad pat uznira korupcijas mÄms Å Ä·Äle ar mÄÄ£inÄjumu vÄl kaut ko izkrÄpt no kopÄjiem lÄ«dzekļiem neoliberÄlisms ir spÄlÄÅ”anÄs ar autoritÄrisma uguni un ar vides iznÄ«cÄ«bu; to parÄda pÄdÄjÄs Äetras desmitgades Rietumos, un to parÄda deviÅdesmitajos ieviestais valsts turbokapitÄlisms (dengisms) ĶīnÄ vai bandÄ«tu valsts KrievijÄ Å”is ieraksts ir par garu |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}