Te cibā kāds žēlojās par Vācijas birokrātiju, kura ir ļoti efektīva, kad strādā ar viņiem paredzamām lietām. Bet tiklīdz parādās kāds nestandarta gadījums, tā neviens neko nezina un ir murgs kaut ko ar viņiem panākt. Kamēr šādu nestandarta gadījumu ir maz, tikmēr saglabājas ilūzija, ka tā ir ļoti stabila.

PSRS arī bija ļoti stabila sistēma. Līdz brīdim, kad tā sabruka katastrofāli. Te arī parādās aspekts, ka ir jāļauj sistēmai piedzīvot vairāk nelielas krīzes, kas to ļauj to regulāri uzlabot un nostiprināt. Būtībā tā arī ir demokrātija.

Eirozona ir neelastīga sistēma, jo tajā nav mehānismi, kas ļautu lokāli atrisināt radušās lokālās problēmas. Grieķijas krīze ir problēma, kas radusies centrālās politikas rezultātā un to arī mēģina risināt ar centrālu pieeju. Beigās tas viss uzsprāgs, ne obligāti pašā Grieķijā.