mana dienasgrāmata

darbu dēļ kādu nedēļu skriešanu biju izlaidis. tad nu šodien atkal "garais" skrējiens (23km + 2km iesildīšanās), jūs pat iedomāties nevarat, cik gan daudz reālā laika tas aizņem, jo sevišķi, ja iepriekšējā naktī čābīgi gulēts (ap 3h):
- nopērkam dzeramo un kkādus skrienamsnackus blakus ķīniešos (15min)
- iesildīšanās skrējiens + daži iesildīšanās vingrinājumi (~30min)
- pats skrējiens (~2h)
- staipīšanās + lēna un mokoša* vilkšanās mājās (~30min)
- ledus ceļiem + duša + pudele alus atiešanai (~1h)
- nu un mazgulētā nakts + sūrais skrējiens + alutiņš dara savu ==> siesta (2.5h)

itogo: gandrīz 7 stundas, visa diena vējā.

* lietus dēļ mani no parka izmeta pēc pirmajiem 8km, tādēļ atlikušos 15km noskrēju pa asfaltu un plāksnītēm Puertomadero (šādā ātrumā tik daudz pa šādu virsmu - pirmo reizi). uzreiz pēc un vēl kādas 2h pēc skrējiena šķita, ka kāju muskuļi par to nežēlīgi atriebsies, neskatoties uz nekādu staipīšanos un muskuļu pseidomasāžu. tagad pēc 2h nosnaušanās ir labāk. rīt redzēsim kā būs bijis patiesībā...

no otras puses, prieks ta kāds! pirmo reizi observer-a slavenie endorfīni iesita pa smadzenēm jau pie trešā kilometra (kā nekā nedēļu nebija skriets un bija foršs vēss [+22] laiciņš ar smidzīgu lietutiņu, ideāli!). nu un tad posms pēc 15.km vienkārši pagāja kaifā - tu skrien un tev šķiet, ka tu pakāpeniski saplūsti ar pelēkajām debesīm un debesskrāpjiem tālumā... tu skrien, un šķiet, ka fiziski nav nekā neiespējama - pulss zem kontroles visu skrējiena laiku, ātrums - kā 8-10km skrējienā pirms diviem mēnešiem, organisma fizioloģija lieliski apmānīta ar puslitrīgo Gatorade un diviem knipucītīgajiem uzkožņiem + vēl tu skrien un 2h stundu laikā saliec sev galvā pa plauktiņiem visu bezjēdzīgo lielpilsētas vecpuiša dzīves bardaku...

ja atceros savu skriešanas evolūciju, šodienas aktivitātes šķiet vienkārši pārsteidzošas, ne tik daudz fiziski [kaut gan arī] kā psiholoģiski:

• skolas laikā man skriešana riebās (vispār man riebās viss, kas bija saistīts ar fiziskām aktivitātēm). fizkultūras skolotāja tradicionālais "iesildīšanās - 3 aplīši" (tas kāds km varēja būt), izklausījās pēc murga


• augstskolā nebija labāk. omulīgais Gregors mums ar observer un wowow uzmundrinoši teica: šodien 2km / 3km / 5km. ļauns murgs [jo sevišķi 5km]. ja man kāds toreiz būtu teicis, ka 20 gadus vēlāk 2km skrējiens būs tradicionāla iesildīšanās, ko es pat īsti vairs nepamanīšu, nekad nebūtu ticējis.


• pirms divarpus gadiem sāku skriet, nē, skriet nē [paskriet es nevarēju], staigāt pa gumijas lentu gym-ā tik dēļ ģimenes ārsta ultimāta: "vai nu tu nometīsi svaru vai arī tiksi pie infarkta vēl pirms 40 gadu vecuma". skriešana vēl aizvien riebās, bet tā bija obligāta piespiedu aktivitāte veselības uzlabošanai.


• vēl pirms gada - skriet man jau patika, pa parku, bet 8km aplis nāca ar lielu piepūli un neizbēgamām muskuļu sāpēm nākamajā dienā [kurš gan staipās pēc skrējiena!?]. šodien 8km jau paiet vienā elpas vilcienā, galvenais nepārforsēt ātrumu un pulsu pirmajos 6km, tad jau ir labi. otrā dienā pēc tik niecīgas distances un atbilstošas staipīšanās, protams, ka sāpēt nesāp itin nekas

kopsavilkumā: es skrēju, es skrienu, es skriešu. tiekamies Ljā V-pils pusmaratonā jūnijā!

( technicalities )

http://www.accuweather.com/en-us/ar/buenos-aires---capital-federal/buenos-aires/quick-look.aspx?cityid=7894

a nuka paskriesim pa lietutiņu šodien? tik īso vai garo distanci, nez?

vēl kas riktīgi priecē pēc trešdienas garskrējiena, ka pirmsskrējiena iesildīšanās (1.9km lēnā riksī) un pēcskrējiena staipīšanās (15-20 min visiem iespējamajiem kāju muskuļiem) ir devusi augļus un ne vakar, ne šodien nesāpēja, nesmeldza un nekādīgi citādi sevi nelika manīt neviens pats kāju muskulis, locītava vai saite. pat parasti problemātiskās ceļu locītavas šķiet vienkārši nedaudz "sagurušas", nezinu, kā lai precīzāk raksturo to sajūtu, bet sāpes tās noteikti nav, nogurums tāds kā.

protams, lai dzīve neliktos viena vienīga avene, ir iegūts vidēji maigs muguras ādas apdegums: 2h skriet bez krekla un pretapdeguma krēma Buenosairesas februārī nevajag pat stipri mākoņainos apstākļos. un pats jocīgākais ir iegūtās muguras augšdaļas muskuļu sāpes - nez parāk esmu vicinājies ar rokām skrienot? it kā jau ne. vai arī tā bija muļķīgā Powerade pudelīte, ko visu 21km skrienot nesu rokās? mjā, šķidruma kvalitātes Powerade un Gatorade varbūt arī ir līdzīgas, bet pudeles dizainā viennozīmīgi uzvar Gatorade, trešdien pēc skrējiena vēl pusi dienas smeldza pirksti no neērtā iepakojuma.

tā tīri tehniski:
21.1km @ 1:57, avg.pace: 5:33, avg.speed: 10.82, avg heart rate: 167

un 10km es neskrēju, jo svētdien jau noskrēju ļoti tuvu tam (īstenībā kļūdījos distances samērīšanā):
9.39km @ 0:42, pace: 4:29, speed: 13.4, hrt rate: 178

bet, ja pēc būtības, tad papildus 5km pie jau ierastajiem 16 tiešām nāca pagrūti. ja pirmos 16km es jau sevi pazinu un riktīgi taupījos uz 165bpm, tad pēdējos 2-3km sirds izdomāja, ka vajag paforsēt (kaut arī es pats nemaz tik ļoti neforsēju, pace bija uz 5:40 kkur) un visu laiku gribēja lekt pāri 180, ko gan es nepieļāvu.

un vispār ir iegūts daudz vērtīgu atziņu, ko derētu apsmadzeņot. viena no svarīgākajām, ka bpm-i ir tieši atkarīgi arī no temperatūras, intervālā starp +20 un +35 grādiem (citos kontrolēti neesmu skrējis) katrs +1 grāds pie līdzīga subjektīvā ātruma pieliek klāt arī vienu bpm-u.

cita interesanta atziņa, ka +35 grādos uz tiem pašiem 175-180bpm-iem paskriet var, visus 16km var noskriet, savukārt +20 mēģinājums skriet ar 175bpm mani gandrīz "nogalināja" jau pēc pāris km. dzīve ir tik sarežģīta.

un tad vēl visas ēšanas un dzeršanas lietas... sarežģīti. vajadzētu saņemties un uzrīkot virtuālo alus iedzeršanu Jaunās un Vecās pasaules skrējējiem, lai papļerinātu šo un to ap un par skriešanas tēmu. es it kā pamata bāzīti jūtos ielicis: varu noskriet 10km diezgan ātri, varu principā noskriet 21km... kas tālāk? ā, nu mums te martā skriešanas sezona atsāksies, ar distancēm līdz 10km, droši vien tur jāpiesakās.

bet virtuālais alus par ļaunu nenāktu gan, vai ne? PRIEKĀ

P.S. jūnijā Latvijā ir kāds skrejampasākums? es ar lielu varbūtību tur būšu, varētu uzskriet kopā, jāsaprot tik kādā virzienā (un, cerams, ka ne pa kalniem, šeit es tam uztrenēsties principā nevaru, visa BsAs ir plakana kā galds).

P.P.S. es saprotu, ka ir diezgan agrs, bet man jau biļete jāsāk pirkt. šai sakarā jautājiens observer-im: tu taču vārda dienu atzīmēsi šogad, vai ne?

hei hei hei!

tā, saules nav un temperatūra 21 - 23. jācer, ka parks būs vaļā (pa asfaltu šodien skriet nelauž).

vopros na zasipku:
- skriet 10km ātri un mēģināt trāpīt km @ 4:30 VAI
- pirmo reizi mēģināt pieveikt 20km un noskriet (16km ir kādas 5-6 reizes jau pieveikti).

kas pirmais izteiksies, tam klausīšu. pa tam lāgam aiziešu dzeramšķidrumu nopirkt.