Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Obser Ver -

Feb. 19th, 2011 04:48 pm

Skriešanas sezona joprojām ir pašā rītausmā, un, kā jau viss savā sākumā, izskatās ļoti cerīga un daudzsološa. Šādos brīžos nav ne mazāko šaubu, ka viss dzīvē ir iespējams, gan 2000km gadā būs paveicami, gan 300km kādā mēnesī varētu sanākt, gan 100km kādā nedēļā izdoties. Paģiras un iesnas nebūs nekāds traucēklis, slinkums man nepiemīt principā un traumas ir tikai citiem, nevis man.

Tik maz vajag, noskrien 15km pa lentu, un jau kā sapīpējies:)

Tags:

2 comments - Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

From:[info]shelly
Date:February 19th, 2011 - 05:36 pm
(Link)
Ja es noskrietu 15 km, es būtu ne tikai sapīpējies, es būtu beikc! :P
From:[info]observer
Date:February 19th, 2011 - 06:22 pm
(Link)

Man patīk stāts, ka esot tāds endorfīns, viņš arī "laimes hormons", kuru organisms pastiprināti ražo skriešanas (un citu fizisku un ne tik fizisku aktivitāšu) laikā. No tā nemirst, un diez vai var īpaši pārdozēt:)

Skriešana, domājams, nav vieglākais ceļš uz endorfīna pilnām smadzenēm, bet tieši šodien sajutos, ka tas vismaz maķenīt varētu būt patiesība.