mana dienasgrāmata

Silvijai patīk biedēt studentus ar briesmu stāstiem par BsAs. bet savs pamats laikam jau ir. viņa pagājušā gada novembrī kopā ar vīru bankā Kongresa laukumā (kas ir riktīgs centrs) izņēmuši bankas kasē naudu, nu ne bankomātā un tādu palielāku summu, cik varēja saprast. pagājuši pārdesmit soļus līdz Kongresa laukuma stūrim, kur viņiem uzbrukuši 5 (pieci!) ladroņi, izrāvuši Silvijai no rokām rokassomu un mēģinājuši noraut viņas vīram money belt no jostasvietas. par laimi, rokassomā nauda neesot bijusi, un Silvijas vīrs ir austrumu cīņu speciālists, un jau pēc brīža ladroņi sapratuši, ka nekas nesanāks, un sākuši mukt prom, jo Silvijas vīrs vienu jau bija nogāzis zemē un sācis riktīgi apstrādāt. pārējie 4 aizmukuši (ar visu Silvijas rokassomiņu - ar bankas dokumentiem, atslēgām, pasi...).

policija, liecinieki, atpazīšana utt.

pārnākuši mājās un uz sliekšņa atraduši rokassomiņu ar pilnībā neskartu saturu un pievienotu zīmīti: "Silvija, mums pret tevi nekādu pretenziju nav, tikai neidentificē un neapraksti mūs policijai". tādi, lūk, pīrādziņi.

pēc Silvijas rekomendācijas ieinvestēju spāņu valodas skaidrojošajā vārdnīcā. pavadīju kādas 4-5 stundas staigājot pa Avenida Corrientes daudzajiem grāmatu veikaliem un beigu beigās pat aizejot līdz Ateneo Avenida Santa Fe, kas (Ateneo veikals, es domāju) ir mākslas darbs pats par sevi, iekārtots izbijušā teātrī.



visā visumā grāmatnīcu piedāvājums nekādīgi neiepriecināja - plauktos prevalēja cenā lēti un atbilstošas kvalitātes - gan noformējuma, gan satura ziņā - izdevumi. līdz es "uzdūros" šai vārdnīcai, "kompaktajam" izdevumam, starp citu - krietna ķieģeļa izmērā, ar kuru var doties ziloņus medīt. noformējums lielisks, saturs fantastisks - katram vārdam skaidrojums un katrai vārda nozīmei lietojuma piemērs spāņu valodā. ietverti gan Spānijā, gan arī Latīņamerikā un Filipīnās lietotie vārdi. me encanta. lieliska investīcija, patiesi. 103 peso, nav lēti, bet šādai grāmatai neliekas arī pārāk dārgi. kā nekā investīcija visam mūžam.

nu kāpēc, kāpēc tas viss ir tik dīvaini?!

google translate fur seal uz spāņu valodu tulko normāli - foca, bet uz latviešu valodu - kažokādu seal. interesantākais ir tas, ka vienu pašu seal G-transleits mierīgi atzīst par ronis esam. kur ir taisnība šai pasaulē?

Gauši nāca, drīz aizgāja
Gualeguaiču karnevāls:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas-
Tek pār kalnu dziedādams.

bet īstenībā karnevāls tek pār kalnu veselus divus mēnešus - no paša janvāra sākuma līdz pat pirmajam marta uīkendam, tā ka, ja ir interese, vēl varat pagūt šosestdien. uzreiz atzīšos, ka mana kamera ir atdevusi galus un ka ar kameru apgādātais mobilais telefons izlādējās tieši pirms paša karnevāla sākuma, tādēļ savu karnevāla fotogrāfiju man nav. toties mūsdienās digitālās kameras ir visiem tūristiem un karnevāla gājiens no nedēļas uz nedēļu tikpat kā neatšķiras, tādēļ interesantiem varu ieteikt paskatīt šajā te albumā, kur lielos vilcienos ir viss tas pats, ko es redzēju dzīvē.

mana pievienotā vērtība šim pukstam var būt tik vien kā personīgie iespaidi. no sākuma par nepozitīvo (esmu taču latvietis, nevar neko viennozīmīgi slavēt). 3 vissliktākās pasākuma lietas bija - taimings, taimings un taimings, kā jau visos argentīniešu pasākumos. es jau šeit esmu pieradis, ka nekad nekas laikā nesākas, bet kaut kur fonā sēž iekšējais vācietis, kurš tīri netīšām mani sakūdīja 22:00 ierasties uz pasākumu, kurš pēc programmas sākas 22:00. milzu kļūda! pirmie reklāmas defilē aiztipināja garām īsi pirms 23, tad bija gandrīz stundu gara pauze, un īstais gājiens sākās tikai ap pusnakti. bet pietiks par to, tagad par skaisto.

visi skatītāji sākumā rātni sasēžas tribīnēs (viss pasākums notiek speciālā garā (500m) un šaurā (10m celiņš) stadionā, dēvētā par korsodromu), cenā 10 - 40 peso atkarībā no rindas. no sākuma mulstu, ka kasiere man ir ierekomendējusi 4.rindu kā labu esam, nav jau tai cenā starp 10 un 40 tik liela atšķirība. vēlāk saprotu, ka rindas ir viena vienīga fikcija - visi skatītāji, atskaitot pensijas vecuma grošas, gājienam sākoties salec uz krēsliem un atšķirība starp rindām vakara gaitā pamazām izplēn.

pats karnevāla gājiens ir brīnišķīgs un vārdos grūti aprakstāms - gājiens organizējas pa klubiem, katram klubam ir savi tērpi, bieži vien arī milzīgi (2-3-stāvu mājas augstumā) rati, kurus stumj "vergi" vai kāds mehanizēts transporta līdzeklis. visi gājiena dalībnieki dejo, dzied līdzi atskaņotajai mūzikai - arī tie, kas stāv uz mikroskopiskajām stumjamo ratu platformām nemaz neatpaliek savā enerģijā no tiem, kas braši maršē pa zemi. 3 stundu laikā garām aizdejo dalībnieki ģērbti vismaz 3 reizes vairāk nekā visās varavīksnes krāsās. pārstāvētas visas vecuma grupas - no pavisam jaunām meitenēm, kuru ietērps pavisam pieticīgi sastāv no 3 punktveida drēbes gabaliņiem, līdz cienījamām ģimenes mātēm, kuras ir paslēpušās grezenos tērpos, nosegtas no papēžiem līdz kaklam. un uz vīriešiem attiecas viss tas pats, nu tikai to 3 punktu vietā 1. tērpu neatņemama sastāvdaļa ir milzu spalvu pušķi kroņos uz galvas vai līdzīgi mugursomām nostipirnāti uz pleciem. un tas viss dziedot un dejojot tev virzās garām 3 stundu garumā.

skatītāji savā iesaistē un jautrībā daudz neatpaliek - daudziem ir mazi galvas kronīši, lielākā daļa dzied līdzi un lēkā pa krēsliem (domāju ka pēc katra gājiena organizatori ir spiesti kādus pārsimts krēslus nomainīt), aktīvākie lec pāri pusotru metru augstajai barjerai fotogrāfēties, skūpstīties vai vienkārši kopīgi padejot ar gājiena dalībniekiem, tikai policisti ar sagurušām sejas izteiksmēm neveiksmīgi cenšas pārlekušos pārstumt atpakaļ barjerai tribīnes pusē. bet viņi tik lec un lec.

nu nevar to pastāstīt, vislabāk paskatiet šeit, šeit vai šeit.

un, ja ir taisnība, ka, kā apgalvo, Brazīlījas karnevāls ir nesalīdzināmi labāks, tad es pavisam noteikti gribu to redzēt. kaut kad.

puisis pie blakus galda ielēja glāzē sarkanvīnu, piemeta milzīgu ledus gabalu (cik barbariski!) un pielēja sļuku kolas (man trūkst vārdu, tas vairs nav pat barbariski, tas ir vēl ļaunāk!). un nav jau nekādi 35 gradi, šodien apmācies un vēss - tikai kādi 22.

p.s. que bárbaro! ir jauks izteiciens, jo var nozīmēt gan cik barbariski!, gan arī cik lieliski!. ej nu saproti.

pirmo reizi múzhá redzu hosteli, kas neljauj chekauta diená somu atstát pasargát lídz autobusam, var tikai lídz 20 vakará palikt hostelí par 50% piemaksu.

sézhu café ielas malá un véroju, ká mashínas plúst nebeidzamá straumé, ká neká shis esot pats labákais karneváls Argentiná, tiesa ne tuvu nelídzinoties nevienam no Brazílijas karneváliem. pats karneváls gan tikai sestdien vélá vakará, bet, pateicoties viesnícnieku sazvérestíbai neizdot istabu/gultu mazák par 2-3 naktím, visi ierodas jau shodien.

un vél, man patík, ka maná visnotalj cieníjamajá vecumá gan hostelja saimniece, gan viesmíle bárá man saka "tu", uzreiz sajútos kaut ká jaunáks.

labi, nav ko te tupét ilgi pie kompja, vél viena kafija un uz pilsétu prom, lai uzsúktu atmosféru.

venta telefonica ir viens no ļaunākajiem cilvēces izgudrojumiem. no sākuma tu gaidi, kad tevi savienos ar operatormeiteni, well, kādas 10 minūtes, vienlaikus atskaņojot what a wonderful world Armstronga izpildījumā.

tad tu pastāsti, uz kurieni gribi braukt. tas, ka galamērķa nosaukums ir Gualeguaychú, ko normāls cilvēks nav spējīgs izrunāt, nemaz nepalīdz procesam. tā vietā tu saki, ka gribi braukt uz pilsētiņu Entre Rios provincē, kur ir labākais karnevāls Argentīnā.

tad kādu brīdi, kamēr vienojies ar meiteni par turp un atpakaļ brauciena laikiem, ir mierīgāk. un tad vajag nosaukt pases numuru, kurš sākas ar burtiem LK, L ir vienkārši - "ele como libertad" un tad ir K, kuram tu esi aizmirsis spellojamo nosaukumu. "K...K...K", tu saki, cerot ka meitene sapratīs. - "como en Queso?", viņa pārvaicā - "no, K, como en....en....", tu veltīgi centies atcerēties kādu vārdu uz K burta spāniski - "como en Cuenta?", meitene cenšas palīdzēt - "no... un momemto", un tu ķeries pie spāņu-angļu vārdnīcas, lai tomēr atrastu kādu noderīgu vārdu. un tādi 100'000 vārdu lielajā vārdnīcā ir VESELI 4 - kilo(gramo), kilometraje, kilovatio un kiosco - "como en kilogramo", tu pēc neveikla, minūti gara klusuma brīža pasaki.

un tad jau viss kā pa sviestu, izrādās, ka kādreiz jau ar Flecha Bus esmu braucis un viņu ģeniālā datorsistēma pēc mana pases numura atrod arī manu vārdu un uzvārdu, labi, ka nav jāburto arī tie.

līdz ar to es rīt tomēr braucu uz karnevālu.

skolā mums uzdeva mājas darbā uzrakstīt 10 teikumus ar subjuntivo - tas tāds spāņu analogs latviešu vēlējuma izteiksmei, nu ne gluži līdzīgi, bet kaut kas uz to pusi. labi, ne par to stāsts.

tā kā mani nāvīgi garlaiko rakstīt vienkārši teikumus bez kādas jēgas, tad uzrakstīju smuku dialogu starp māti un meitu par to, vai vajag iet uz diskotēku vai ne. šodien stundā skatām mājas darbus, un es saku, ka man ir nevis teikumi, bet dialogs. un šajā brīdī Karīna uz mani apvainojās un teica, ka es to darot tikai tādēļ, lai izpatiktu mūsu spāņu valodas skolotājām. viņa, lūk, pati arī esot skolotāja un atpazīstot skolniekus, kuriem patīk izcelties, lai izpatiktu skolotājām. piedevām viņa to teica mūsu skolotājas Natālijas klātbūtnē. stulbā kaza.

bet pašai viņai tiešām bija muļķīgi teikumi, tieši tādi, kā man riebjas: es positivo que tu leas libros (ir pozitīvi, ka tu lasi grāmatas). he he.

palasot dooora ielinkoto rakstu un, cita starpā, izlasot: Around 80% of breast cancer cases are diagnosed in women aged over 50, so limiting how much you drink is one step you can take to try to reduce your risk of developing the disease., radās iespaids, ka drošākais veids, kā sievietei izvairīties no krūts vēža, ir nomirt pirms 50 gadu vecuma sasniegšanas.

Silvija man šodien teica, ka ar savām spāņu valodas zināšanām es jau varu pirkt monolingvālo spāņu valodas skaidrojošo vārdnīcu, jo tā vārdu nozīmi un pielietojumu skaidros labāk kā bilingvālās vārdnīcas, kuras pamatā tikai pārtulko vārdus, nevis izskaidro. un mans spāņu valodas līmenis esot pietiekami labs, lai saprastu skaidrojumus spāniski. cik forši! šonedēļ pat eju uz grāmatnīcu!