karnevāls!


Gauši nāca, drīz aizgāja
Gualeguaiču karnevāls:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas-
Tek pār kalnu dziedādams.

bet īstenībā karnevāls tek pār kalnu veselus divus mēnešus - no paša janvāra sākuma līdz pat pirmajam marta uīkendam, tā ka, ja ir interese, vēl varat pagūt šosestdien. uzreiz atzīšos, ka mana kamera ir atdevusi galus un ka ar kameru apgādātais mobilais telefons izlādējās tieši pirms paša karnevāla sākuma, tādēļ savu karnevāla fotogrāfiju man nav. toties mūsdienās digitālās kameras ir visiem tūristiem un karnevāla gājiens no nedēļas uz nedēļu tikpat kā neatšķiras, tādēļ interesantiem varu ieteikt paskatīt šajā te albumā, kur lielos vilcienos ir viss tas pats, ko es redzēju dzīvē.

mana pievienotā vērtība šim pukstam var būt tik vien kā personīgie iespaidi. no sākuma par nepozitīvo (esmu taču latvietis, nevar neko viennozīmīgi slavēt). 3 vissliktākās pasākuma lietas bija - taimings, taimings un taimings, kā jau visos argentīniešu pasākumos. es jau šeit esmu pieradis, ka nekad nekas laikā nesākas, bet kaut kur fonā sēž iekšējais vācietis, kurš tīri netīšām mani sakūdīja 22:00 ierasties uz pasākumu, kurš pēc programmas sākas 22:00. milzu kļūda! pirmie reklāmas defilē aiztipināja garām īsi pirms 23, tad bija gandrīz stundu gara pauze, un īstais gājiens sākās tikai ap pusnakti. bet pietiks par to, tagad par skaisto.

visi skatītāji sākumā rātni sasēžas tribīnēs (viss pasākums notiek speciālā garā (500m) un šaurā (10m celiņš) stadionā, dēvētā par korsodromu), cenā 10 - 40 peso atkarībā no rindas. no sākuma mulstu, ka kasiere man ir ierekomendējusi 4.rindu kā labu esam, nav jau tai cenā starp 10 un 40 tik liela atšķirība. vēlāk saprotu, ka rindas ir viena vienīga fikcija - visi skatītāji, atskaitot pensijas vecuma grošas, gājienam sākoties salec uz krēsliem un atšķirība starp rindām vakara gaitā pamazām izplēn.

pats karnevāla gājiens ir brīnišķīgs un vārdos grūti aprakstāms - gājiens organizējas pa klubiem, katram klubam ir savi tērpi, bieži vien arī milzīgi (2-3-stāvu mājas augstumā) rati, kurus stumj "vergi" vai kāds mehanizēts transporta līdzeklis. visi gājiena dalībnieki dejo, dzied līdzi atskaņotajai mūzikai - arī tie, kas stāv uz mikroskopiskajām stumjamo ratu platformām nemaz neatpaliek savā enerģijā no tiem, kas braši maršē pa zemi. 3 stundu laikā garām aizdejo dalībnieki ģērbti vismaz 3 reizes vairāk nekā visās varavīksnes krāsās. pārstāvētas visas vecuma grupas - no pavisam jaunām meitenēm, kuru ietērps pavisam pieticīgi sastāv no 3 punktveida drēbes gabaliņiem, līdz cienījamām ģimenes mātēm, kuras ir paslēpušās grezenos tērpos, nosegtas no papēžiem līdz kaklam. un uz vīriešiem attiecas viss tas pats, nu tikai to 3 punktu vietā 1. tērpu neatņemama sastāvdaļa ir milzu spalvu pušķi kroņos uz galvas vai līdzīgi mugursomām nostipirnāti uz pleciem. un tas viss dziedot un dejojot tev virzās garām 3 stundu garumā.

skatītāji savā iesaistē un jautrībā daudz neatpaliek - daudziem ir mazi galvas kronīši, lielākā daļa dzied līdzi un lēkā pa krēsliem (domāju ka pēc katra gājiena organizatori ir spiesti kādus pārsimts krēslus nomainīt), aktīvākie lec pāri pusotru metru augstajai barjerai fotogrāfēties, skūpstīties vai vienkārši kopīgi padejot ar gājiena dalībniekiem, tikai policisti ar sagurušām sejas izteiksmēm neveiksmīgi cenšas pārlekušos pārstumt atpakaļ barjerai tribīnes pusē. bet viņi tik lec un lec.

nu nevar to pastāstīt, vislabāk paskatiet šeit, šeit vai šeit.

un, ja ir taisnība, ka, kā apgalvo, Brazīlījas karnevāls ir nesalīdzināmi labāks, tad es pavisam noteikti gribu to redzēt. kaut kad.