mana dienasgrāmata

tā tīri tehniski:
21.1km @ 1:57, avg.pace: 5:33, avg.speed: 10.82, avg heart rate: 167

un 10km es neskrēju, jo svētdien jau noskrēju ļoti tuvu tam (īstenībā kļūdījos distances samērīšanā):
9.39km @ 0:42, pace: 4:29, speed: 13.4, hrt rate: 178

bet, ja pēc būtības, tad papildus 5km pie jau ierastajiem 16 tiešām nāca pagrūti. ja pirmos 16km es jau sevi pazinu un riktīgi taupījos uz 165bpm, tad pēdējos 2-3km sirds izdomāja, ka vajag paforsēt (kaut arī es pats nemaz tik ļoti neforsēju, pace bija uz 5:40 kkur) un visu laiku gribēja lekt pāri 180, ko gan es nepieļāvu.

un vispār ir iegūts daudz vērtīgu atziņu, ko derētu apsmadzeņot. viena no svarīgākajām, ka bpm-i ir tieši atkarīgi arī no temperatūras, intervālā starp +20 un +35 grādiem (citos kontrolēti neesmu skrējis) katrs +1 grāds pie līdzīga subjektīvā ātruma pieliek klāt arī vienu bpm-u.

cita interesanta atziņa, ka +35 grādos uz tiem pašiem 175-180bpm-iem paskriet var, visus 16km var noskriet, savukārt +20 mēģinājums skriet ar 175bpm mani gandrīz "nogalināja" jau pēc pāris km. dzīve ir tik sarežģīta.

un tad vēl visas ēšanas un dzeršanas lietas... sarežģīti. vajadzētu saņemties un uzrīkot virtuālo alus iedzeršanu Jaunās un Vecās pasaules skrējējiem, lai papļerinātu šo un to ap un par skriešanas tēmu. es it kā pamata bāzīti jūtos ielicis: varu noskriet 10km diezgan ātri, varu principā noskriet 21km... kas tālāk? ā, nu mums te martā skriešanas sezona atsāksies, ar distancēm līdz 10km, droši vien tur jāpiesakās.

bet virtuālais alus par ļaunu nenāktu gan, vai ne? PRIEKĀ

P.S. jūnijā Latvijā ir kāds skrejampasākums? es ar lielu varbūtību tur būšu, varētu uzskriet kopā, jāsaprot tik kādā virzienā (un, cerams, ka ne pa kalniem, šeit es tam uztrenēsties principā nevaru, visa BsAs ir plakana kā galds).

P.P.S. es saprotu, ka ir diezgan agrs, bet man jau biļete jāsāk pirkt. šai sakarā jautājiens observer-im: tu taču vārda dienu atzīmēsi šogad, vai ne?

hei hei hei!

tā, saules nav un temperatūra 21 - 23. jācer, ka parks būs vaļā (pa asfaltu šodien skriet nelauž).

vopros na zasipku:
- skriet 10km ātri un mēģināt trāpīt km @ 4:30 VAI
- pirmo reizi mēģināt pieveikt 20km un noskriet (16km ir kādas 5-6 reizes jau pieveikti).

kas pirmais izteiksies, tam klausīšu. pa tam lāgam aiziešu dzeramšķidrumu nopirkt.

lūk, laikam šeit būtu atzīmēšanas vērts fakts, ka pirmo reizi manā apzinātajā mūžā* mēraparāti ir piefiksējuši starpību starp manu augumu centimetros un svaru kilogramos lielāku par 100 (185cm / 83kg). ar ko arī sevi apsveicu: nepilnu divarpus gadu laikā šī indeksa kāpums ir no 71 uz 102. tagad laikam būtu pats pēdējais laiks pāriet no fiziskā ķermeņa sakārtošanas uz smadzeņu sakārtošanu, pirmo, protams, nepametot novārtā, jo visiem zināms, ka mens sana in corpore sano.

* tas ir, kopš kādu 20 gadu vecuma, kad ik pa laikam sāku svērties.

lūk, vai kāds cibiņš būtu tik jauks, pieietu pie sava grāmatplaukta, atrastu Mirdzas Ķempes dzejoļu izlasi un iepostētu šeit komentos dzejoli, kurā ir rindas: -Kas paliek-vaicāju. Tu teici:-Mīla.

diskleimeris: es šo dzejoli meklēju citu rindiņu dēļ, kuras (tāpat kā viss šis dzejolis) tīklā nav atrodamas.

LIELS PALDIES!

p.s. interese par latviešu dzeju laikam ir nākamā nostaļģijas stadija pēc latviešu mūzikas drillēšanas savā mūzikas bibliotēkā. vai tiešām man būtu nostaļģijas lēkme uznākusi? WTF!

man patika raksts. pieļauju, ka pamazām argentinizējos un delatviskojos, jo lielākajai daļai latviešu lasītāju tas (raksts), iespējams, neko neizteiks.

no otras puses, šis raksts kārtējo reizi man atgādina par Argentīnas ārkārtīgo latviskumu. vai arī par Latvijas ārkārtīgo argentīniskumu?

tā, dārgie draugi!

radiointervija ar latviešiem Buenosairesā, ar jūsu rekomendēto, bet gala variantā mūsu izvēlēto mūziku, būs dzīvajā ēterā šodien 15.00 pēc Buenosairesas vai 20.00 pēc Latvijas laika.

ja nu ir interese, tad programmu internetā var klausīties iekš http://www.radiopalermo.com.ar/ , jāizvēlas kreisajā pusē zem ESCUCHANOS ON-LINE frekvence 94.7, spiežam uz "EN EL AIRE". raidījuma nosaukums "The typical mistake" un intervija būs angļu valodā, lielākā daļa mūzikas būs latviešu valodā ;-)

uz tikšanos dzīvajā ēterā šodien!

un vēl viena mana iemīļotā pirmdienu milonga - Maldita Milonga (nolādētā milonga) ar dzīvo orķestri El Afronte. ticiet man, dejot dzīvās mūzikas, piedevām lieliska orķestra, pavadījumā ir neatkārtojama pieredze!

lieki piebilst, ka es arvien vairāk kļūstu par noslēgtu Santelmo rezidentu - šis tango klubs atrodas tikai 2 kvartālu attālumā no mājām, un milongas notiek katru dienu no svētdienas līdz ceturtdienai. tā ka, ja ir slikts garīgais un miegs nenāk, var doties uz milongu padejot vai ikdienas.

lai arī cik skumji tas nebūtu, pagājšsestdien bija pēdējā La Marshall milonga manā iemīļotajā tango klubā Bien porteño. toties jau no nākamās nedēļas sestdienas Maršali pārcelsies un Santelmo, vēl tuvāk manām mājām (nu vairs tikai 10 nevis 18 kvartālu attālumā no mājām). iespējams, ka tur būs vēl jaukāk, vai ne?

divas labas paziņas, Nadia un Angelly, pēc vienas ciemošanās man vaicā, vai es varētu pieskatīt viņu puķes, kamēr viņas ir atvaļinājumā Bariločē. ar Diego (dzīvokļa saimnieks) viņas ar jau ir runājušas, bet viņš attiecis, lai jau runājot ar mani, jo viņš (Diego) arī tai pašā laikā būšot atvaļinājumā. pašlaik viņas tās puķītes turot savā dzīvesvietā svaigā gaisā uz jumta, un viņām bail, ka, ievietojot tās telpās, puķes var nepārdzīvot. a mums te, lūk, jumts, saule utt. un puķes nemaz nav kaprīzas, tikai reizi dienā no rīta jāaplaista.

es: nu kādēļ gan ne, tāpat katru rītu kāpju uz terases kafiju dzert, līdz ar to pie viena aplaistīt puķes reizi dienā nav nekādu problēmu.

nākamajā dienā meitenes ar puķēm klāt gan. liels bija mans prieks nē, pārsteigums nē, neizpratne, kad viena no "puķēm" izrādījās pusmetrīga kaņepe. nu ko, nesūtīs jau meitenes ar "puķēm" atpakaļ, no kurienes nākušas, viņām autobuss uz Bariloči jau pēc pāris stundām atiet. tā nu es tagad katru rītu laistu kaņepīti (un arī 4 puķes). kā lai gan neatminos sava foršā horoskopa noslēgumu: Altruists - bet par to pastāvīgi dabū pa purnu.

( es ceru, ka kādreiz man dārziņš būs... )

ja man nebūtu teikuši, pats, iespējams, nebūtu pamanījis: uz vecumu manas no tēta mantotās brūnās acis pakāpeniski sākušas pāriet no māmiņas mantotās zaļās acīs. ap zīlītēm vēl vērojams gaiši brūns tonis (agrākā intensīvi tumšbrūnā vietā), bet tālāk no centra vērojams zaļpelēks mikslis, kas uz malām paliek vēl gaišāks. tas nez no saulesgaismas, ko pēdējo 2 gadu laikā pastiprināti uzņemu? vai no pastāvīgās asiņu atšķaidīšanas ar alu un vīnu?

un mati man arī no brūniem (tēta mantojuma daļa) absolūti blondi (māmiņas mantojuma daļa) drīzumā nez kļūs? kaut gan tie man vienmēr ir bijuši miksēti: tētis bija absolūts melnmatis un māmiņa absolūti dabīga blondīne, tad nu es tāds brūnmatis esmu sanācis. redzēsim.