mana dienasgrāmata

Draudzības aicinājums
No: geogline zokaya pirms 13 stundām 26 minūtēm
Hello ....
Mans vārds ir Geogline Zokaya, i redzēja savu profilu šodien pie www.frype.com un kļuva intrested jums, es arī vēlētos zināt, jums vairāk, un es vēlos Jums nosūtīt e-pastu uz manu e-pasta adresi, lai es var jums manu attēlu, lai jūs zināt, kam es am.Here ir mana e-pasta adrese (
geogline2011@yahoo.com)

uzskatu, ka mēs varam pāriet no šeit es esmu gaida savu pastu uz manu e-pasta a

atkal jau diskriminācija: ..dubultpilsonība būtu iespējama, ja persona ir Šveices, Austrālijas, Brazīlijas, kādas Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsts pavalstnieks un grib atjaunot savu Latvijas pilsonību vai arī ja Latvijas pilsonis vēlas iegūt pavalstniecību kādā no minētajām valstīm, vienlaikus saglabājot savu Latvijas pilsonību.

kādēļ tāds gods Brazīlijai, bet Argentīnai ne, koa? bet tas laikam ir jauno mugurkaulnieku variants, pārējie izskatās elastīgāki, vai tā?

ja atgriežamies pie publicētā: paļerinājām ar V. par šo tēmu, un vienā brīdī viņš gandrīz ar pārsteigumu balsī man pavaicāja: un tu domā, ka arābu karš ar Izraēlu nebūs tik un tā? neatkarīgi no tā, vai to 1-2 gadu laikā uzmunsturēs Ēģiptes islāma brālības valdība vai 5-10 gadu laikā atomizētie Irānas ajatollas? vai 10-20 gadu laikā... hvz.

mjā, padomāju, vēlreiz padomāju... un tiešām neizdomāju nevienu notikumu attīstības scenāriju, kurā no šāda jauna kara varētu izvairīties. nez vai Izraēlas un ASV valdības arī apzinās, ka šāda notikumu attīstība lielā mērā ir neizbēgama? jebšu viņu aktuālie prezdenti&co pieturas pie mūžīgās valdnieku un politiķu formulas Après moi, le déluge?

nu tad, jaunieši, šai dienā atcerieties un ievērojiet dziesmiņas rekomendācijas (btw: kā man riebjas Spānijas spāņu akcents, uē) [vārdi zemāk, g-trans uz angleni tulko ciešami]

Hagamos juntos, este crucigrama
Aplacemos lo otro para mañana
Cantar contigo, me llena de alegria
[sha la la la..sha la la la la]
Dejemos todo lo demas para otro dia
Quisiera besarte pero sin ensuciarte
Quisiera abrazarte sin dejar de respetarte.
Amar es saber esperar, es saber esperar, es saber esperaaaarrrr...

Amo a Laura, pero esperaré hasta el matrimonio
Amo a Laura, pero esperaré hasta el matrimonio

No voy a arrancar esa flor,
quien la destruya,
no seré yo...

"Joven, recuerda que el amor nace del respeto
que no hay nada mas hermoso en una pareja
que saber esperar juntos
ese momento maravilloso
que es la consumación del amor...
¡TU PACIENCIA TENDRÁ RECOMPENSA!"

Amo a Laura, pero esperaré hasta el matrimonio
Amo a Laura, pero esperaré hasta el matrimonio

No voy a arrancar esa flor,
quien la destruya,
no seré yo...

nu un, ja galīgi nekā, tad ir arī alternatīvā dziesmiņa (intereses gadījumā vārdus un tulkojumu gan jau ka atradīsiet paši).

lūk, vedjmah, domāju, ka šodien Tev vairāk saules un, pavisam noteikti - arī vairāk siltuma, noderēs. karsti sveicieni (+27, RF +33) dzimumdienā no Buenosairesas! uz satikšanos kādreiz jūnijā!

well... es tomēr nenoturējos šai sakarā:

iesākumam gribētu ierekomendēt interesentiem The Guardian rakstu šai sakarā, fonam tā teikt.

IMHO, ir tā:
- Ēģiptes gadījumā vārdkopa militāra islamistu hunta ir pilnīgs oksimorons: armija ir laicīga un, ja nu viņi tiešām dosies pa demokratizācijas ceļu (ko es negribētu ne izslēgt, nedz neizslēgt), tad vislielākais kašķis viņiem būs ar patlaban spēcīgāko opozīciju - Islāma brālību (Muslim Brotherhood).
- demokrātija islāma valstīs vispār (un nedomāju, ka Ēģipte būs izņēmums) diemžēl nav tas pats, kas demokrātija (un vēl jo mazāk cilvēktiesības) rietumvalstu izpratnē: problēma tāda, ka islāmticīgie, līdzko tiek pie absolūti brīvām vēlēšanām, tā uzreiz sāk vēlēt parlamentā iekšā proislamiskas partijas, kas pašas sāk kāpt uz rīkles tai pašai demokrātijai un cilvēktiesībām. tai paša Turcijā, pat pēc 80 gada sekulārisma un jebkuras kaut vai vāji proislāmiskas partijas aizlieguma, AKP parlamentā tagad ieņem nospiedošu vairākumu. AKP, protams, nav nekādi Irānas ajatollas, viņi pagaidām tikai bubina par sieviešu tiesībām nēsāt savas burkas pāri sejai, bet, ko viņi domā, kad aiziet mājās pēc darba parlamentā, neviens nezina (Jūs, teiksim, ticat, kad Urbanovičs/Ušakovs saka, ka viņi NAV par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā?)

un te mēs, manuprāt, saskaramies ar situāciju, kad tāda īsti "labā un pozitīvā" risinājuma jau nemaz nav. varianti:
A. status quo: nu jau bijušais ar Mubaraku priekšgalā vai, ja armija izlems, ka neko demokratizēt nevajag, viss paliek kā bijis: šāda tipa 32-gadīga diktatūra nekas jau foršs nav. un, ja Ēģiptes pilsoņi tik ilgi ņēmās, lai tiktu vaļā no Mubaraka (un viņa 32-gadu diktatūras, korupcijas un absolūtā bezpreģela elementārās cilvēktiesībās), tad domāju, ka viņus var tikai apsveikt, ka viņi no sava līdera ir tikusi vaļā. Risks, protams, ir, kā jau minēju, ka armija var arī negribēt neko daudz mainīt un viena leļļu parlamaneta vietā uzbliezt nākamo bez jebkādām acīmredzamām demokrātiskām reformām. Šis ir tas ceļš, par ko dārgie līdzcibiņi šausminās, kad saka a ko tur līksmot par huntu?. [es arī par huntu nelīksmoju it nemaz, starp citu]

B. radikālā "demokrātiskā" alternatīva: armija, kā solīts, sarīko pilnīgi brīvas vēlēšanas, kurās 60-70% balsu dabū Muslim Brotherhood, kuri (1) i nedomā par cilvēktiesībām mūsu izpratnē, (2) lauž miera līgumu ar Izraēlu, riktīgi destabilizējot vismaz visu Tuvo Austrumu reģionu (ja ne visu pasauli) un (3) laika gaitā konservativizējas līdzīgi kā ajatollas Irānā. great democratic alternative, jūs teiksiet, ja?

C. "Turcijas ceļš", kad armija pārejas periodā sasetupo konstitūcijā un vispārējā setupā visādus konstraintiņus, kuri Muslim Brotherhood&Co pēc tam kavē veikt visādas nepārdomātas un destabilizējošas darbības. ilgi, mokoši, nepatīkami, ne līdz galam demokrātiski, bet vai labāks variants eksistē? un vai Ēģiptes armijniekiem ir tādas pašas "iekšas" kā Ataturkam un viņa sekotājiem? jā, un tā būtu daļēji tās pašas militārās huntas ietekme Ēģiptes politikā vēl vairāku gadu desmitu garumā, bet vai jums varianti (A) un (B) patika daudz labāk? vai varbūt jums ir labāks praktisks risinājums?

radikāliem pārliecības "demokrātiju visiem tūlīt&tagad" piekritējiem ieteiktu izlasīt vienu tepat cibā pārpublicētu interviju: ja mēs skatāmies uz pasauli tikai caur savu prizmu, mēs riskējam to (pasauli) nemaz arī neieraudzīt.

nu ko vēl es savās prokrastinācijās varētu izdomāt darīt, lai nebūtu jāķeras pie testa plāna taisīšanas? neskatoties uz to, ka varu būt labs testētājs, šī programmatūras izstrādes procesa daļa man klaji riebjas:-(

vēl kas riktīgi priecē pēc trešdienas garskrējiena, ka pirmsskrējiena iesildīšanās (1.9km lēnā riksī) un pēcskrējiena staipīšanās (15-20 min visiem iespējamajiem kāju muskuļiem) ir devusi augļus un ne vakar, ne šodien nesāpēja, nesmeldza un nekādīgi citādi sevi nelika manīt neviens pats kāju muskulis, locītava vai saite. pat parasti problemātiskās ceļu locītavas šķiet vienkārši nedaudz "sagurušas", nezinu, kā lai precīzāk raksturo to sajūtu, bet sāpes tās noteikti nav, nogurums tāds kā.

protams, lai dzīve neliktos viena vienīga avene, ir iegūts vidēji maigs muguras ādas apdegums: 2h skriet bez krekla un pretapdeguma krēma Buenosairesas februārī nevajag pat stipri mākoņainos apstākļos. un pats jocīgākais ir iegūtās muguras augšdaļas muskuļu sāpes - nez parāk esmu vicinājies ar rokām skrienot? it kā jau ne. vai arī tā bija muļķīgā Powerade pudelīte, ko visu 21km skrienot nesu rokās? mjā, šķidruma kvalitātes Powerade un Gatorade varbūt arī ir līdzīgas, bet pudeles dizainā viennozīmīgi uzvar Gatorade, trešdien pēc skrējiena vēl pusi dienas smeldza pirksti no neērtā iepakojuma.

nu tad beidzot šodien saule uzspīdēja! citādi jau bija burtiski kā šai dziesmā: nomācies un ūdens tecēja no debesīm 3 dienas pēc kārtas.

un kas interesanti - jūru un krastu es sapņos vēl neredzu, bet man šeit TĀ pietrūkst jūras un pludmales ar baltām smiltīm... gribu atvaļinājumā, prom no lielpilsētas, uz Košragu, uz Košragu, uz Košragu! (saucam Irinas intonācijā no Trim māsām: uz Maskavu, uz Maskavu, uz Maskavu!)

“Going to church doesn’t make you a Christian any more than standing in a garage makes you a car”

- G.K. Chesterton


pilnīgi pareizi, es čurčus apmeklēju kā arhitektūras pieminekļus!