mana dienasgrāmata

epic...

shí ir mana pirmá grámata, ko lasu spániski. es jau ilgu laiku zináju, ka tá bús mana pirmá grámata, ko spániski lasíshu, bet visu laiku nevaréju sañemties, visu laiku shkjita, ka es nebúshu gatavs tíri valodas sapratnes ziñá.

un tad náca shis atvaljinájums, un es beidzot piekjéros. biju lasíjis sho grámatu latviski 18 vai 19 gadu vecumá un atceros, ka man tá ljoti patika. tagad, lasot otro reizi sho grámatu spániski, man ir vairáki paraléli, varbút nesaistíti lídzpárdzívojumi:

-) pati grámata. es nesaprotu, es nevaru izskaidrot, kádélj tá mani valdzinája toreiz, jo mana izpratne par Latíñameriku vispár, tai skaitá par Kolumbiju, tás vésturi un shodienu bija absolúta nulle. tagad, kad jau divarpus gadus esmu lídz ausím iegremdéjies Latíñameriká un man ir vairáki draugi kolumbieshi, kad ir izlasítas vairákas grámatas un wikipedias raksti par Latíñemerikas vésturi, politiku, sabiedríbu un kultúru - gan kopumá, gan arí par vairákám valstím atsevishkji... shí grámata párñem jau no pirmá brízha, es varu savá acu priekshá vizualizét Makondo, tás ielas, tás namus, tás iedzívotájus, viñu ikdienas kaislíbas uz bezjédzígá civilá kara fona... esmu aptuveni pusé un lasíshana nesokas párák átri, bet fascinéjums ir bezgalígs...

-) spáñu valoda. pirmás lappuses gája ljoti skarbi: bija vélme (kas arí tika vismaz 50% gadíjumos ístenota) katru nezinámo várdu sameklét várdnícá un iztulkot. shkjita, ka bez pilnígas izpratnes valodas un pasha stásta garsha "paskrien garám" acím, iztélei un apziñai. ljoti, ljoti nogurdinoshi (kádi 10-20% várdu ir nesaprotami, diemzhél, diemzhél: tas nav kártéjais bezpersoniskais avízes raksts par kártéjo politikju muljkjíbu vai zemestríci, vai cunami, pat ne diezgan patehniská wikipèdia). pañému páris dienu pauzi... vakar piekjéros atkal un AIZGÁJA!!! telefons ar várdnícu bija "nosédies", pirmás páris lappuses mocíjos ar nezinámajiem várdiem un tad tieshám aizgája: atsevshkjo várdu neizpratne pazuda teikumu un rinkopu plúsmá, kas ar savu skaisto valodu un ritmu péc konteksta ljauj uzminét nezinámo várdu apsléptu jégu vai arí vienkárshi to ignorét, ljaujoties visa stásta kopnoskañai... BRÍNISHKJÍGI!!!

-) un, kas mani pársteidza visvairák, mana lídzpárdzívojuma pakápe... biju jau aizmirsis, ka lasot grámatu var raudát, ka var atrast paraléles ar savu dzívi, já, pat paraléles ar Latviju shodien, Latviju pirms 10 vai 20 gadiem, ar Latvijas vésturi... kártéjo reizi nákas párliecináties, ka cilvéki un viss cilvéciskais (gan pozitívá, gan negatívá nozímé) pat tik dazhádás pasaules daljás un laikos ir tik lídzígi...


eju lasít tálák!

lūk, vai kāds cibiņš būtu tik jauks, pieietu pie sava grāmatplaukta, atrastu Mirdzas Ķempes dzejoļu izlasi un iepostētu šeit komentos dzejoli, kurā ir rindas: -Kas paliek-vaicāju. Tu teici:-Mīla.

diskleimeris: es šo dzejoli meklēju citu rindiņu dēļ, kuras (tāpat kā viss šis dzejolis) tīklā nav atrodamas.

LIELS PALDIES!

p.s. interese par latviešu dzeju laikam ir nākamā nostaļģijas stadija pēc latviešu mūzikas drillēšanas savā mūzikas bibliotēkā. vai tiešām man būtu nostaļģijas lēkme uznākusi? WTF!

lūk, ja līdz šim es tikai youtubā nostaļģiski skatījos latviešu dziesmas, tad tagad man ir uzbrukusi arī vēlme pār(pa-)lasīt latviešu dzeju... piedevām vēl Raini, kas man nekad nav tā īsti paticis. nē, un nemēģiniet man inkriminēt, ka gribu atpakaļ uz Latviju, nemaz negribu, bet dziesmas un dzeju gribu. savādi.

. . . Tad kļūsi vientulīgāks gads pēc gada,
No tevis atšķelsies pēc drauga draugs,
Rets ceļotājs, kas būs tev dvēslē rada,
Un reta puķe, kas tev klintīs augs.

Tad zudīs arī tie, - un kalnu tālos
Bez gala klusums sirdi tevim žņaugs;
Tev nebūs dusas atrast ledus gālēs:

Visapkārt tevi ledains vairogs segs,
Bet visas zemes ilgas krūtīs degs.

Tisenkopfs man, kā allaž, patīk un uzmundrina: Ko no Latvijas sabiedrības vajadzētu “izmest”? Varbūt kašķīgumu un pielīšanu. Bailīgumu arī. Es domāju tādu pavisam vienkāršu bailīgumu – no priekšniekiem. To var skatīt arī plašāk: kā bailīgumu izdarīt kādas pārmaiņas. Maza drosme, uzdrīkstēšanās nemaz neprasa daudz.

bija ceļojumā līdzi paņēmusies Luisa Sepulvedas grāmata Sirmgalvis, kas lasīja mīlas romānus. grāmatiņa plāna, plāna (tik nez kāpēc tik biezos vākos - lai cenu "uzsistu"?) un visnotaļa jauka. kad saņēmos, izlasījās arī pāris stundu laikā.

bet tagad:
- grāmatas, vismaz labas, mest atkritumu kastē man nepatīk
- lai arī cik viegla šī grāmata būtu, man nav ne mazākā nolūka vadāt to sev līdzi vēl vairākus mēnešus, tāpat jau soma par smagu
- tā kā grāmat ir latviski, tad cerības to šeit kāda hosteļa bibliotēkā pret ko citu iemainīt ir mazas

līdz ar ko jautājums - vai ir kāds, kurš šo grāmatu vēlētos saņemt pa pastu, apmaksājot pasta izdevumus. pieļauju, ka uz Latviju sūtot, cena būs tuva vai pat lielāka kā grāmatu nopērkot veikalā. līdz ar to - vai ir kāds interesents Kanādā vai ASV, kurš šo grāmatu vēlētos saņemt pa pastu?

Kanādā Britu Kolumbijas vai Albertas provincēs es grāmatu varētu pievest klāt (cena - 1 aliņš). ļoti iespējams, ka ASV mēs piestāsim caurbraucot vienā pilsētā (tā varētu būt Sietla vai LA). tālāk/ilgāk gan es laikam grāmatu nevedīšu.

any ideas?

man visvairāk patīk slepkavnieciskā bite Nahuls.

nesen izlasīju grāmatu par Latīņameriku (LA), pamatā par pēdējo gadu neoliberālajām reformām un to ietekmi uz ekonomiku, politiku, kā arī vispārējo dzīves līmeni. kas mani pārsteidza sadaļā par LA politiskajām partijām, bija LA politikas apbrīnojamā līdzība Latvijas politikai. autoraprāt, LA politisko vidi un, manuprāt, arī Latvijas politisko vidi raksturo:

• politisko partiju neilglaicība - nepārtraukta jaunu partiju veidošanās un veco izčākstēšana


• šaura personu loka (politiskās elites) iesaistīšanās politikā un nepārtraukta rekombinēšanās starp arvien jaunām partijām


• partiju nespēja piedāvāt elektorātam noturīgu ideoloģiju, tā vietā spēlēšanās ar populistiskiem lozungiem


• atraktīvu personāliju promoutēšana, bieži vien partiju izmantojot tikai kā pielikumu spilgtai personībai


• naudas un reklāmas lomas pieaugums vēlēšanu cīņā

Ejam pa Latīņamerikas taku?

saņēmu e-pastu, kur cita starpā bija teikums: "If that does not work, morning of Tuesday could work ass well." [izcēlums mans]

mani ir pārņēmusi atkarība no Rīgas Laika. šim gadam aizmirsu pasūtīt un tieši šodien uznāca lomkas pēc janvāra numura. nācās apstaigāt vairākus Narvesenus un vaicāt pārdevēju palīdzību līdz beidzot atradu. tagad, ērti iekārtojies gultā ar Velkopopovicky Kozel pudeli pie rokas, kāri pāršķiru lapas, lai izvēlētos šī vakara lasāmvielu...

vakar braucot metro sazīmēju varoni no Alises Aizspogulijā - Karalieni, kura pārvērtās par veikaliņa pārdevēju - adošu aitu (skat.). vienīgā atšķirībā bija, ka šī persona neadīja. ienāca prātā, ka, ja Darvins viņu (vai, iespējams, viņas vecvecmāmiņu) būtu pazinis, viņš būtu viennozīmīgi secinājis, ka cilvēki ir cēlušies no aitām.