es baudu rodu vecā dzejā...
lūk, ja līdz šim es tikai youtubā nostaļģiski skatījos latviešu dziesmas, tad tagad man ir uzbrukusi arī vēlme pār(pa-)lasīt latviešu dzeju... piedevām vēl Raini, kas man nekad nav tā īsti paticis. nē, un nemēģiniet man inkriminēt, ka gribu atpakaļ uz Latviju, nemaz negribu, bet dziesmas un dzeju gribu. savādi.

. . . Tad kļūsi vientulīgāks gads pēc gada,
No tevis atšķelsies pēc drauga draugs,
Rets ceļotājs, kas būs tev dvēslē rada,
Un reta puķe, kas tev klintīs augs.

Tad zudīs arī tie, - un kalnu tālos
Bez gala klusums sirdi tevim žņaugs;
Tev nebūs dusas atrast ledus gālēs:

Visapkārt tevi ledains vairogs segs,
Bet visas zemes ilgas krūtīs degs.