par ...ergh... ?zaļbrūnajām? acīm es mūžam domāšu
ja man nebūtu teikuši, pats, iespējams, nebūtu pamanījis: uz vecumu manas no tēta mantotās brūnās acis pakāpeniski sākušas pāriet no māmiņas mantotās zaļās acīs. ap zīlītēm vēl vērojams gaiši brūns tonis (agrākā intensīvi tumšbrūnā vietā), bet tālāk no centra vērojams zaļpelēks mikslis, kas uz malām paliek vēl gaišāks. tas nez no saulesgaismas, ko pēdējo 2 gadu laikā pastiprināti uzņemu? vai no pastāvīgās asiņu atšķaidīšanas ar alu un vīnu?

un mati man arī no brūniem (tēta mantojuma daļa) absolūti blondi (māmiņas mantojuma daļa) drīzumā nez kļūs? kaut gan tie man vienmēr ir bijuši miksēti: tētis bija absolūts melnmatis un māmiņa absolūti dabīga blondīne, tad nu es tāds brūnmatis esmu sanācis. redzēsim.