svētku sajūtas #tw
šodien, tieši 18.novembrī, atkal sajutu iesmeldzamies celi, kurš par sevi nebija licis manīt nu jau vairākus gadus. atcerējos, ka iepriekšējo reizi man to "kopā salika" tieši Zatlers. kaut kāda tāda patriotiska saite šajā atgadījumu ķēdē vērojama, ne tā? onkulim Freidam šai sakarā noteikti būtu ko teikt.

un, protams, visiem sveiciens svētkos! es te tā padomāju, ka tomēr ir labi, ka mums tādi svētki ir, un ir labi, ka mums sava valsts ir, lai arī kāda tā šobrīd būtu un lai kā es vai tu šobrīd par to justos. agrāk (Padomijā) tomēr bija daudz daudz drūmāk. un visas ķibeles taču ir pārejošas, vai ne?

starp citu, šoreiz esmu izrīkojies sev ļoti netipiski - aizvakar paskatījos oranžajā portālā, ieraudzīju, ka Meksikā un, tai skaitā, Puerto Vallarta ir vairāki latvieši un uzņēmu kontaktu. šodien satiksimies un aiziesim vismaz uz kino. nē, tā nebūs Lailas Pakalniņas filma (pēc "Pitona" es, godīgi sakot, neko citu no viņas neesmu vēlējies redzēt), visticamāk kāds amerikāņu grāvējs, bet tie jau tādi formāli kritēriji, galvenais jau nedaudz piedomāt par savu valsti, savu vietu tajā un to, ko darīt, lai nākamie svētki būtu priecīgāki,- teiksim, tomēr saņemties un reizi 2 gados aizdoties uz vēlēšanām (lai arī kurā pasaules malā tu būtu), līdzi ņemot ne tikai pasi, bet pārmaiņas pēc arī atmiņu un spriestspēju.

Priecīgus svētkus visiem!