Siltie rīti
Esmu pārāk slinka, lai celtos septiņos. Bet astoņos ir tiik karsti skriet! Saule skrējiena laikā karsē visu laiku. Taču tas mani neaturēs izbaudīt brīvdienu rītus, kad daudzi vēl guļ un ceļā satieku tikai vecīšu pārīti, kas uz savu dārziņu tipina, un kādu lēni skrienošu večuku.

Pietrūkst jūras skrējiena laikā. Toreiz nepratu novērtēt, cik fanastiska sajūta ir just smilšu čirkstoņu zem botiņām, žilbt no vilnīšu nirboņas spožajā rīta saulē. Nomest drēbes smiltīs un iebrist saltajā ūdeni, elsojot ienirt un tad ātri skriet laukā. Vai arī ap deviņiem caur kāpām atskriet, nopeldēties pa dienu sasilušajā ūdenī un tad atpakaļ mājup, izbaudīt saldāko miegu. Esmu izbaudījusi to sajūtu, peldoties mēnesgaismā, kad nav neviena cilvēka apkārt, kad ūdens tumšs un vienīgie viļņi ir manis saceltie. Dagdas ezers, Madalānu ezers.. Būtu arī Ežezers un Drīdzis, bet nebija riteņu, lai turp tiktu. TIkai 15 kilometri mūs šķīra. Tagad nav iespējas.. Pagaidām.

Nedaudz vingrojumu pēc skrējiena. Vēders lipīgs no sviedriem, viegli vizuļo saulē. Neliela atpūta un tad pie lasīšanas. Man nu ir sešas stundas, lai izlasītu, uzrakstītu, varbūt pat pabeigtu mājas darbu.

Ha! Es laikam esmu kāda favorītiem pievienota iekš draugiem.lv. Savādāk taču nevar aplūkot galeriju, neskatoties profilu, vai ne?