Pšššš
Rīts kā pasakā. Zila debess un spoža saule. Čivina putniņi, smaržo pēc svaigi pļautas zāles. Ēnā vēl vēsi, bet saulīte jau svilina. Minos uz darbu un priecājos, par to, ka man ir ritenis, ka man nav jānīkst mašīnā un es varu izbaudīt šo rītu. Un tad pēkšņi - bums un pššššš. Skumjākā skaņa manā perfektajā rītā - velosipēda pēdējā nopūta. Lūkojoties pēc kārtējā idiota, kurš varētu nepamanīt mani, mazo riteņbraucēju (vakar viens nepamanīja, knapi izvairījos no izsmērēšanas pa motora pārsega), pati nepamanu palielu akmeni uz ceļa. Bum! Pšššš! Mīļotajam tagad garantēta izklaide nedēļas nogalē - priekšējā riteņa lāpīšana.

Neliels pozitīvisms - atpakaļceļā stumjot riteni, varēju divtik ilgi baudīt nu jau fantastiski silto dienas vidu.