Skumjā patiesība....
Izrādās, ka neesmu vienīgā, kas apdedzinājās, pieņemot, ka tautieši svešumā būs laipnāki un draudzīgāki viens pret otru. Biju domājusi, ka vaina manī - atbaidu cilvēkus laikam.
Zinu, ka esmu nesabiedriska, small talk man vispār nepadodas. Man nepatīk uzmākties cilvēkiem ar jautājumiem, man nepatīk uzklausīt garumgaras runas par sevi vien, bez neviena pretjautājuma, man nepatīk just neieinteresētību.
Šodien satiktā klases biedrene pastāstīja, ka mēģināja uzsākt sarunu ar to vienu no draudzīgā dueta un arī viegli apdedzinājās. Vai drīzāk apsaldējās. Sveši cilvēki, vietējie un starptautiskie studenti, izturas jaukāk. Jāatgriežas pie pārliecības, ka visi cilvēki ir maitas un attiecīgi jāizturas?