Kas vainas cancel culture?
Atšifrējot atcelšanas kultūras bubuļvārdu, reāli tajā ietilpst:
- boikoti (galvenokārt sociālajā un mediju vidē)
- kritika sociālajos tīklos
- studentu protesta akcijas pret mācībspēkiem vai viesiem

Šīs visas ir nevardarbīgas protesta formas un brīvās runas izpausmes. Būtībā sabiedrības nosodījuma publiska forma. Tās arī nav jaunas, un bieži bijušas vērstas politiski pretējā virzienā nekā šodien (vismaz boikoti un kritika). Vēl pavisam nesen tika "kancelēti" geji. Pat lielas slavenības baidījās "iznākt no skapja". Vēl brīdi senāk, sabiedrības sašutuma rezultāta, ASV no universitātem tika tīrīti marksisti.

Jā, ir arī izmaiņas, - pateicoties sociāliem tīkliem šīs protesta formas ir kļuvušas pieejamas ne tikai tiem, kam jau ir sakari presē, vai laiks un iespēja rakstīt petīcijas. Tas varētu būt skaidrojums, kāpēc to politiskā orientācija šodien gandrīz vienmēr vērsta vienā virzienā - vairums jaunu cilvēku, kam agrāk bija daudz grūtāk paust savu viedokli, ir progresīvi domājoši.

Ironiski liekas pārmetumi, ka "atcelšanas kultūra" esot pret vārda brīvību - gribētos zināt, kādi būtu piedāvātie "risinājumi", kas paši neietvertu reālu cenzūru un vārda brīvības apspiešanu (pretstatā šai nosodījuma paušanai)? Dubulti ironiski, kad par to sūdzas cilvēki, kas paši pieraduši būt par lielākajiem moralizētājiem, un citiem "dzīvot mācītājiem".

Piesaucot nesen populāritāti ieguvušu mīmu - "platforma nav cilvēktiesības"!