Problēma ir tāda, ka tev nav neviena cita reāla plāna, kā pasargāt Izraēlu.

Festivāla rīkošana, lai veicinātu mieru starp šīm abām tautām kļuva par asinspirti. Tā tikai vēl vairāk pavairoja naidu un upurus.

Jebkurš cits mazāk vardarbīgs paņēmiens (vēlēšanas, žoga izbūvēšana utt.) ir mēģināts un tas neko nav atrisinājis.

Ja tu nebaidies analizēt šo līdz galam, tad ieraudzīsi, ka risinājums ir tikai viens – Izraēlai ir jāpazūd no kartes šajā vietā. Tas, protams, nenotiks, jo Izraēla ir pietiekami spēcīga, lai nepieļautu atkārtotu holokaustu.

Protams, ir žēl Palestīniešu bērnu, tikai es nedomāju, ka ir pareizi šoreiz par to signalizēt. Signalizē tie, kas ir satraukti par to, ka apkārtējie varēti uzskatīt, ka viņi nav pietiekami līdzjūtīgi. Tie, kas ir pārliecināti par savu līdzjūtību, neuzskata par vajadzīgu signalizēt, kad ir jāmeklē mazākais ļaunums.

Cik cilvēku nomirst Āfrikā – no bada, no savstarpējas vardarbības utt.? Nevienam no šiem signalizētājiem par to nav nekādas daļas. Turklāt šīs nāves ir pilnīgi bezjēdzīgas. Atšķirībā no šī gadījuma, kurā Izraēla ir augsti attīstīta valsts, kas spēj dot lielu progresu zinātnē un sabiedrībā.

Jā, mums ir jāvērtē cilvēki pēc viņu sasniegumiem. Tajā nav nekā kontroversiāla. Citādi aizies līdz tādam absurdam, kāds bija pandēmijas laikā, kad bērniem laupīja iespēju apmeklēt skolu, sabojājot visas viņa dzīves izredzes, lai paglābtu kādu vecu un slimu tanti no priekšlaicīgas nāves.