Atcerēsimies arī, ka Latvija sākotnēji bija veiksmes stāsts. Kāpēc tā bija? Tu domā, ka obligātie ierobežojumi nostrādāja?

Bet tad viss mainījās. Vai tas bija tāpēc, ka ierobežojumi pārstāja strādāt?

Visdrīzāk, mēs nezinām konkrēti, kas un kā to visu ietekmēja. Skaidrs, ka nezināmas randomas lietas varēja ietekmēt atšķirību pat par 3 reizēm. Tā vienkārši ir, un diemžēl mēs neko daudz tur nevarējām izdarīt. Es saprotu, ka daudziem ir grūti pieņemt realitāti, tāpēc bija jādara kaut kas. Panikā jāmēģina radīt ilūzija, ka mēs spējam kontrolēt pandēmiju. Tas arī radīja ilūziju, ka viena viena ar trīskāršu atšķirību kaut ko dara būtiski efektīvu vai otrādi – kaut ko būtiski nepareizu.

Bet šīs lietas lielākoties bija ārpus mūsu kontroles. Tāpēc nebija stingra iemesla tik ļoti ierobežot cilvēku brīvības.

Tai pašā laikā Latvijā iedzīvotāju mūžs ir teju par 6-7 gadiem īsāks nekā UK. Lūk, šīs ir lietas, kas ir mūsu kontrolē, tikai šo izveikt šo kontroli prasa lielus ieguldījums, smagu darbu, politiskas vienošanās, finansējum izsišana daudzu desmitu gadu ilgumā. Tas, lūk, vairs nav interesanti. Daudz vieglāk ir pateikt – tauta, jūs esat nepaklausīgi, tāpēc jums vakcīnu mandāti un nedrīkstat arī pirkt rotaļlietas un zābakus bez sertifikāta.

Tas bija tik absurdi, ka es joprojām par to vāros. Jo ir redzams, ka vairākums joprojām ir tos pieņēmuši, kā valdības viedo gudrību, nevis patvaļīgu varas ļaunprātīgu izmantošanu.