par patriotiju
Sasodītās padomju atraugas, kā jūs man riebjaties!

Es gan parasti neiedziļinos apollo.lv un tvnet.lv komentētaju vidē, tur tik tiešām liekas, ka dzīvojam sabiedrībā, kas... nē, tur vienkārši rodas sajūta, ka nav tāda jēdziena kā sabiedrība. Taču kaut kā uznāca interesē par tautas noskaņojumu valsts svētkos, tāpēc nolēmu ieskatīties komentāru sadaļā zem raksta par klasisko 18. novembra parādi.
Nu debīliķu, daunu un vienkārši pabiru bars!!!
"Padomju laikos gāju uz parādi, jo tur bija ko skatīties" "Man mājās ir krutāks ekipējums, kā armijai" "Veci automāti, stulbs prezidents, fui, nožēlojami" "A vot padomju laikos.."
NOSPRĀGSTIET, velns parāvis. Nu nesagaidīsiet jūs vairs Lielā Tautu tēva laikus, kad parādes rīko, lai tauta saprot: necietīsiet klusu, pārbrausim jums pāri ar šito tanku! Militārā parāde ir simbolisms, tā karavīri izrāda cieņu saviem aizgājušajiem darbabiedriem. Mēs vispār varam priecāties, ka mums tāds pasākums ir, nevienā citā demokrātiskā pasaules valstī sen tā vairs nav.

Man ir pilnīgi vienalga, cik dārgu vai nedārgu automātu viņi tur vai vispār neko netur. Strēlnieki mācēja arī ar kailām rokām bezjēdzīgās cīņās uzvarēt. Ir taču tik lieliski redzēt staltos latvju puišus soļojam vienā taktī zem zeltsaules stariem! Pamāt viņiem ar karodziņu, padziedāt himnu un papriecāties par sevi un savu valsti, un to, ka ir kāds, kas gatavs viņu sargāt līdz pēdējam elpas vilcienam. nevis mājās masturbēt pie Staļina bildes un pievemt internetu ar saviem postpadomju sūdiem.
Ja kaut kur es Marksam un Engelsam varu piekrist, tad tur, ka nu ir jānovāc vismaz 10% no tās vecas sabiedrības, lai izaudzinātu "jauno cilvēku".

Bet vispār jau parāde ir lieta, kuru vajag skatīties bērnībā, kad tevi kāds paceļ uz pleciem, liels būdams neko tur īsti saskatīt nevar.