Militārā parāde aptuveni to pašu simbolizēja arī PSRS, starp citu, jo pārbraukšanu ar tanku vislabāk simbolizē pārbraukšana ar tanku. Kas attiecas par parādēm citās valstīs: piemēram, Francijā tāda ir katru gadu, Spānijā, Grieķijā, you name it. Bet jūs "nevienā citā demokrātiskā valstī sen tā vairs nav." Lai nu kā. Patriotisms, kā es to saprotu (lai arī nepiekopju un citiem nenovēlu), nenozīmē aprobežotu izvairīšanos atzīt faktus (piemēram, ka parādes vēl šobaltdien notiek daudzviet pasaulē vai to, ka PSRS bruņotajiem spēkiem patiešām bija iespaidīgāks arsenāls) - kritika ir vajadzīga, kaut vai tāpēc, lai nesakāpj galvā pašu iedomātā nozīmība un svarīgums. Nemaz nerunājot par to, ka liels "postpadomju sūds" ir nevis pavīpsnāt par NBS bruņojumu, bet mēģinājums diktēt citiem, kā uztvert, piemēram, parādi. Kā reiz ar to padomes arī bija slavenas, ka visiem lika vienā taktī "pamāt viņiem ar karodziņu, padziedāt himnu, papriecāties."