- 18.2.17 18:49
- Vai jums ir draugi?
- 30 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 18.2.17 18:53
-
jā
- Atbildēt
- 18.2.17 19:03
-
man ir jādomā, cik plaši definēt draudzību. kur novelkama robeža starp draugiem un mīļiem paziņām.
- Atbildēt
- 18.2.17 23:06
-
jap - izņēmi vārdus no pirkstiem...
tieši to pašu aizdomājos - Atbildēt
- 18.2.17 19:04
-
Mums?! D-': Nē...
- Atbildēt
- 18.2.17 19:09
-
Ne tik daudz kā feisbukā, bet pāris ir.
- Atbildēt
- 18.2.17 19:10
-
Jā.
- Atbildēt
- 18.2.17 19:16
-
Jā, bet viņi visi mani heito (manuprāt).
- Atbildēt
- 18.2.17 19:18
-
Jā (paldiesdievam).
- Atbildēt
- 18.2.17 19:23
-
Gan šeit, gan tviterī
- Atbildēt
- 18.2.17 19:29
-
kā to mēra?
- Atbildēt
- 18.2.17 20:08
-
Jā. Viņi, iespējams, ir visvērtīgākais, kas man ir.
- Atbildēt
- 18.2.17 20:10
-
daži
- Atbildēt
- 18.2.17 20:16
-
Kādi 4. Un neviens no tiem nav Cibā, 2 vispār nav soc.tīklos
- Atbildēt
- 18.2.17 20:17
-
es esmu draugs
- Atbildēt
- 18.2.17 20:23
-
Ir
- Atbildēt
- 18.2.17 20:35
-
agrāk bija, tagad īsti nav. zato man tagad ir ģimene, kuras subjektīvi nebija tad, kad bija draugi.
- Atbildēt
- 18.2.17 21:46
-
Par laimi, ir.
- Atbildēt
- 18.2.17 23:08
-
Divi cilvēki, kurus mīlam, viens, kurš aizlēja seju pēcpusdienā un divi viņa svarīgie cilvēki, tad vēl es, mans mīļais, no tiem diviem cilvēkiem, kas neesam mūsu pāris, ir viens, ak vai, nu kam gan vajag skaitītites, jūs vēlaties pievienoties? Nāciet!
- Atbildēt
- 19.2.17 00:16
-
neko nesapratu, bet gribētu nākt :)
- Atbildēt
- 19.2.17 00:52
-
vispār 1
- Atbildēt
- 19.2.17 02:53
-
neesmu pārlicināta, bet gribu ticēt, ka ir
- Atbildēt
- 19.2.17 10:13
-
ceru, ka jā
- Atbildēt
- 19.2.17 13:39
-
Man tikko nomainījās attieksme pret šo jautājumu, tagad es laikam teiktu tikai - man ir cilvēki, kurus es mīlu. Tas, ja "man" kāds ir uzreiz nozīmē kaut kādas ekspektācijas pret otru, kam neizbēgami seko ciešanas. Piemēram, tikko pēc 7 gadu pārtraukuma atgriezos valstī, kurā man šķita, ka man ir īsti draugi, bet rezultātā pavadīju 5 vientuļākos savas dzīves mēnešus, kuru laikā man bija sajūta, ka es visu laiku kādam diedelēju uzmanību un man visu laiku visu nenormāli pietrūka. Bet saprotu, ka problēma ir pilnīgi nepareizā attieksmē pret dzīvi. Vienkārši mīlu, un dažkārt tas ir abpusēji, un slava Dievam par to.
- Atbildēt
- 19.2.17 17:44
-
viņi jau aizdzīvo prom savās dzīvēs, tāapt kā mēs, fiziski aizbraucot. mēs paliekm draugi - vislabakie! - domās un atmiņās, bet darbos... mana labākā draudzene rīgā arī mani knapi kad atrod laiku satikt, bet uz tejieni tā arī nekad nav atlidojusi pat ciemos. un es iemācījos to pieņemt, tieši tā - nomainot attieksmi, konceptu.
- Atbildēt
- 20.2.17 13:01
-
Jā, tas ir tipiski, ka satikties gribās, bet tajā nedēļā jau kaut kas saplānots, pienākumi, bērni... un tad es atkal esmu prom.
Bet par draugiem vēl joprojām viens otru uzskatām. - Atbildēt
- 19.2.17 17:45
-
tak tāalab arī saku, ka īsti vairs nav draugu - nav draugu darbos.
- Atbildēt
- 19.2.17 17:10
-
daži ir...
- Atbildēt
- 20.2.17 12:56
-
Vietejie man apkart uzskata, ka man jau sen jabut kapa, jo sita dzivot bez draugu 'grupas' ir kaut kas neiespejams, vai ari pavisam nozelojams.
Man savukart ta obligata grupesanas skiet kaut kas jocigs. - Atbildēt
- 21.2.17 00:36
-
Scandalo Calmo
tikai pudeles brāļi un māsas
- Atbildēt