- 31.8.11 16:41
- Nupat prasīju
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
dienasgramata, jo tieši viņu turēju aizdomās par reiz kaut kur lasīto, taču manas aizdomas neapstiprinājās. Man šķita, ka tieši viņš reiz aprakstīja dažus piemērus, kad Latvijā dzīvojoši krievi savā sarunvalodā sākuši izmantot netulkotus latviešu vārdus - reizēm ar nedaudz izmainītu nozīmi. Tagad dienasgramata to noliedz un apgalvo, ka neko neatceroties.
Varbūt jums ir kādi piemēri? - 25 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 31.8.11 16:47
-
- Atbildēt
- 31.8.11 16:52
-
dute
"samaksaķ" ar tādu pašu nozīmi; tā teica manas krievu draudzenes ģimenē, ar kuru draudzējos pirms kādiem desmit gadiem.
uzreiz nenāk prātā, ko šādā veidā izmanto tie krievi, ar kuriem kontaktējos šobrīd, bet esmu ievērojusi, ka viņi mēdz prikola pēc savā starpā apmainīties ar vienkāršām sarunvalodas frāzēm latviski - Atbildēt
- 31.8.11 16:52
-
maksāt - maksaķ, populārākais laikam
- Atbildēt
- 31.8.11 18:03
-
jā - "maksaj, davaj!"
- Atbildēt
- 31.8.11 16:53
-
esmu dzirdējusi аплециба
- Atbildēt
- 31.8.11 17:05
-
tie jau nav latviešu vārdi krievu valodā :) Sajauci virzienus
- Atbildēt
- 31.8.11 17:02
-
Prof. Biezpientaure
ну тогда брауцам
- Atbildēt
- 31.8.11 17:03
-
es arī atceros, ka šeit kaut kur jau vienreiz bija tāda saruna. Visbiežāk minētais piemērs bija "bumba", jo tas vārds bērniem daudz labāk patīk.
- Atbildēt
- 31.8.11 17:06
-
ne šajā bet citā sakarā atceros stāstu par to, kā mana pedikīra meistare tika traumēta tā, ka vairs nemēģina runāt latviski; viņa gāja uz veikalu pirkt bērnam lecamauklu un zvanīja pa tel prasīt draudzenei, kā tas ir latviski, un pārklausījās, un pārdevējai teica "man lūdzu veca mauka".
- Atbildēt
- 31.8.11 17:07
-
Oi, kakaja rinda boļšaja.
- Atbildēt
- 31.8.11 17:16
-
Šo es arī esmu dažreiz dzirdējis.
- Atbildēt
- 31.8.11 17:15
-
rinda un rabarber ir jau sen zināmi piemēri. un kā jau te teica, apliecība un citi ierēdņu termini, nu visi tie papīri, kas jākārto un jādabū un kam virsū latvisks nosaukums. tiesibas. un iestāžu nosaukumi. kad dzīvoju zviedrijā, jau pirmajos mēnešos apguvu man vajadzīgo iestāžu nosaukumus un necentos tos endzelīnot, bet saucu kā ir, tikai pieliekot latvisko galotni. padomā, kā tu pats rīkotos šādā gadījumā.
- Atbildēt
- 31.8.11 17:18
-
Par "rabarber" gribas jautāt, kāpēc tā. Viņiem tik dikti smuks tas ревень..
- Atbildēt
- 31.8.11 17:21
-
par rindu un rabarber es lasīju jau "literatūrā un mākslā" pirms vismaz 20 gadiem, kad tur bija raksts par kaut ko līdzīgu.
- Atbildēt
- 31.8.11 17:29
-
fackförening! :)
- Atbildēt
- 31.8.11 17:55
-
man viens vīrs stāstīja pēc kataraktas operācijas "nu pludiņš ņimog uviģiķ"
- Atbildēt
- 31.8.11 18:12
-
nāk prātā, ka tas bija kaut kas tipa "rabotaķ darbu"
- Atbildēt
- 31.8.11 18:15
-
"a on drjukajet?" veroties printera virzienā
- Atbildēt
- 31.8.11 19:01
-
piem. битловка lieto tikai latvijas krievvalodiigi (no "biitnele"), krievijaa saprot tikai водолазка, runajaot par apgeerba gabalu//
- Atbildēt
- 31.8.11 19:07
-
"хелекоптер, "йани" ,"лиго",..
- Atbildēt
- 31.8.11 19:20
-
koka klucis Konstantīns
allhockey.ru komentāri pie rakstiem par Rīgas Dinamo.
- Atbildēt
- 31.8.11 21:38
-
pabieži dzirdēts ir 'nu labiņki'.
arī 'gramatņica', un tad iestāžu un dokumentu nosaukumi ar krieviskām galotnēm. - Atbildēt